Jaunās ES iepakojuma prasības rada neskaidrības maziem uzņēmumiem

Eiropas Savienībā 12. augustā stājies spēkā jauns regulējums par iepakojumu, kas nosaka, ka uzņēmumiem, pārdodot iesaiņotas preces tiešsaistē citā ES dalībvalstī, jāreģistrē iepakojums attiecīgās mērķvalsts reģistrā. Tā kā prasības dažādās valstīs atšķiras, vairāki mazie uzņēmēji izlēmuši pagaidām apturēt pārdošanu ārpus savas valsts.

Mākslinieks Valdeks Laurs pārtraucis savu darbu tirdzniecību citās ES valstīs, skaidrojot, ka katrai pasūtījuma izcelsmes valstij nepieciešams noskaidrot atšķirīgas prasības un reģistrēties attiecīgajā iepakojuma reģistrā. Viņš gan atzīst, ka redzējis Eiropas Komisijas paziņojumu par to, ka uzņēmumi var turpināt darbu kā līdz šim, taču vēlas oficiālu skaidrojumu par konkrētajām saistībām.

Arī nelielas ziepju darbnīcas Seebistuudio īpašniece Kaidi Holma nolēmusi apturēt pārdošanu uz citām ES valstīm, kamēr nav skaidras precīzas prasības. Viņa norāda, ka mazam uzņēmumam ar nedaudziem darbiniekiem ikviens papildu administratīvais pienākums nozīmē laiku, kas jāatņem no citiem darbiem.

Uzņēmēji neapstrīd jauno noteikumu mērķi — samazināt iepakojuma daudzumu un veicināt tā pārstrādi —, bet norāda uz pieaugošo administratīvo slogu kā galveno problēmu.

Pārejas periods

Igaunijas Klimata ministrijā skaidro, ka jaunās reģistrācijas prasības uzņēmējiem neradīs pienākumu tūlīt mainīt pārdošanas praksi, jo paredzēts pārejas periods. Pašlaik Eiropā vēl tiek apspriests izpildes akts par to, kā tieši jāizskatās pārskatu sniegšanai un datu iesniegšanai. Ja šis akts stāsies spēkā, valstīm būs vēl pusotrs gads, lai savus reģistrus pielāgotu tam, norādīja ministrijas kanclera vietnieks Ivo Janisū.

Ministrijā piebilst, ka jaunā regulējuma galamērķis ir vienoti noteikumi visai ES. Igaunija arī sola attīstīt savu ražotāju atbildības reģistru un panākt, lai Eiropas valstu reģistri savstarpēji sadarbotos.