Jaunās grāmatas par žurnālistu atmiņām: redaktora trūkums rada jautājumus
Divās 2025. gadā izdotajās grāmatās apkopoti žurnālistu atmiņu stāsti par 1991. gada barikādēm un preses darbu 90. gados, taču recenzents norāda, ka tām trūkst kopēja redaktora ietvara.
Gada sākumā klajā nāca divi atmiņu apkopojumi, kas piesaistījuši laikabiedru uzmanību: “Latviešu prese trakajos deviņdesmitajos” un “Posteņos. Barikādes atceras žurnālisti”. Abas grāmatas veidotas pēc līdzīga principa, apvienojot dažādu žurnālistu rakstītos stāstus. Viena no tām veltīta 1991. gada barikāžu laikam, otra – darbam preses izdevumu redakcijās pagājušā gadsimta 90. gados, kad būtiskas pārmaiņas skāra gan sabiedrību, gan ekonomiku, gan mediju vidi.
Kaut arī tolaik, pēc pašu žurnālistu domām, izteikšanās brīvība bija lielāka nekā mūsdienās, ne visiem šis posms bija sekmīgs. Grāmatu sastādītāju vidū kā pirmais minēts publicists Ēriks Hānbergs, kuram pievienojas arī citi palīgi. Tomēr recenzijā izteikts viedoklis, ka abiem izdevumiem trūkst kopējā ietvara, kas parasti ir grāmatas redaktora atbildībā. Pēc izlasīšanas rodas jautājums par grāmatu mērķi – vai tās atklāj patieso preses situāciju pārmaiņu laikā, vai tikai stāsta amizantus un pārsteidzošus gadījumus, un vai sniegtas atbildes uz visiem barikāžu jautājumiem.
