Jaunas korupcijas izmeklēšanas pastiprina spiedienu uz Zelenski pirms svarīga balsojuma
Ukrainas pretkorupcijas dienesti sākuši izmeklēšanu pret nenosauktiem deputātiem un prezidenta padomniekiem tieši pirms parlamenta balsojuma par jaunu aizsardzības ministru. Situāciju sarežģī bijušā ministra Mihailo Fedorova aicinājums rīkot prezidenta vēlēšanas kara laikā.
Ukrainas pretkorupcijas aģentūras Nabu un Sapo paziņojušas par jaunas izmeklēšanas uzsākšanu pret nenosauktiem parlamenta deputātiem un prezidenta padomniekiem, sīkākas ziņas neatklājot. Paziņojums nāca tikai dažas stundas pirms parlamenta balsojuma par jauno aizsardzības ministru Jevhenu Hmaru, kurš iecelts pēc tam, kad prezidents Volodimirs Zelenskis atlaida savu populāro priekšgājēju Mihailu Fedorovu.
Izmeklēšanas ziņa pastiprina spiedienu uz Zelenski situācijā, kad otrdienas vakarā Fedorovs publiskoja video uzrunu, aicinot rīkot prezidenta vēlēšanas jau kara laikā — tas ir tiešākais politiskais izaicinājums Zelenskim kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Fedorovs deviņu minūšu uzrunā teica, ka Ukrainai jāatjauno pilnvērtīgs demokrātisks process pat ilgstoša kara apstākļos un ka demokrātija nedrīkst kļūt par Krievijas ķīlnieci. Viņa pēkšņā atlaišana pagājušajā mēnesī izraisīja protestu vilni Kijivā, kur cilvēki pieprasa aizsardzības nozares reformu un Fedorova atgriešanos amatā.
Ukrainas politologs Artjoms Bronžukovs pauda šaubas par vēlēšanu praktisko iespējamību, kamēr turpinās Krievijas bombardēšana, norādot, ka šobrīd nav skaidrības, kā nodrošināt cilvēku drošību pilna mēroga kara apstākļos. Socis Centra veiktā aptauja mēneša mijā liecināja, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Zelenskis iegūtu 22,3%, Ukrainas bruņoto spēku bijušais komandieris un tagadējais vēstnieks Lielbritānijā Valērijs Zalužnijs — 21,4%, bet Fedorovs — 13,1%. Otrajā kārtā aptauja liecina, ka Zelenskis zaudētu gan Fedorovam, gan Zalužnijam. Iespējamās vēlēšanas sarežģītu tas, ka miljoniem cilvēku ir pārvietoti vai devušies trimdā, vairāk nekā miljons kalpo bruņotajos spēkos, bet piektā daļa valsts teritorijas ir Krievijas okupācijā.
Naktī uz trešdienu Krievijas uzbrukumos Ukrainā gājuši bojā vismaz četri cilvēki, kad drons trāpīja autobusam Hersonā. Ukraina savukārt sūtījusi simtiem dronu uz mērķiem Krievijā, Maskavai apgalvojot, ka notriekti 453 no tiem. Krievijas spēki arī uzbrukuši kravas kuģim Melnajā jūrā pie Odesas ostas, kurš, pēc Krievijas aizsardzības ministrijas datiem, pārvadājis militāru kravu.
