Jaunās medus marķēšanas prasības stājas spēkā; Igaunijas biškopji cer uz godīgāku konkurenci
No svētdienas stājas spēkā jaunas ES prasības medus marķēšanai, kas paredz detalizētāk norādīt medus maisījumu izcelsmes valstis. Igaunijas biškopji cer, ka tas veicinās godīgāku konkurenci un palīdzēs cīnīties pret viltojumiem.
No šīs svētdienas Eiropas Savienībā stājas spēkā jaunas prasības medus marķēšanai, kas, pēc Igaunijas biškopju domām, varētu radīt godīgākus konkurences apstākļus tirgū. Būtiskākās izmaiņas skar medus maisījumus – līdz šim uz etiķetes pietika norādīt, ka produkts ir maisījums no ES vai ārpus ES valstīm, bet tagad jāuzskaita visas izcelsmes valstis un to procentuālais daudzums.
Igaunijas Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrijas pārtikas drošības vecākā speciāliste Evelīna Kivima skaidroja, ka jaunās etiķetes vairs nedrīkst lietot. Medus maisījumiem visām izcelsmes valstīm kopā ar to procentuālajiem daudzumiem jābūt norādītām galvenajā redzamajā laukā uz etiķetes. Piemēram: Igaunija 50 procenti, Latvija 20 procenti, Lietuva 20 procenti un Polija 10 procenti – dilstošā secībā pēc īpatsvara.
Igaunijas Profesionālo biškopju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mario Kalvets norādīja, ka vietējiem biškopjiem jaunās prasības būtiskas izmaiņas nenesīs, jo viņi jau tagad uz burciņām norāda konkrēto izcelsmes vietu, piemēram, Igauniju, Võrumā vai Sāremā. Lielākas pārmaiņas tās nesīs tiem, kas iepako medu vai sajauc medu no dažādām valstīm.
Biškopji cer, ka jaunās prasības ļaus efektīvāk uzraudzīt tirgu. Kalvets brīdināja par krāpniecību, kad medum piejauc laboratorijā ražotus sīrupus. Iegūtais maisījums pēc izskata un smaržas ļoti atgādina medu. Viņš pauda cerību, ka jaunie noteikumi dos regulatoriem jaunus instrumentus tirgus uzraudzībai, lai visa piegādes ķēde būtu izsekojama no biškopja līdz medus burciņai.
Papildus medus viltošanai ar sīrupu, sastopama arī krāpniecība, nepareizi norādot izcelsmes valsti, pārdodot importēto medu kā vietējo. Šāda prakse ir izplatīta valstīs, kas importē lielus medus apjomus. Kalvets piebilda, ka Igaunijas biškopji spēj saražot pietiekami daudz medus, lai apmierinātu vietējo pieprasījumu, un pat eksportēt. Raža gadu no gada atšķiras – pērn tā bija nedaudz mazāka, bet krājumi bija pietiekami.
Jaunās marķēšanas prasības stājas spēkā svētdien, taču produktus, kas marķēti saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem, atļauts pārdot līdz krājumu izbeigšanās.
