Jauniešiem politika interesē, bet balsot dodas tikai retais
Pirms 15. Saeimas vēlēšanām eksperti norāda, ka jaunieši Latvijā politiku ievēro aktīvi, taču faktiskā vēlētāju aktivitāte viņu vidū paliek zema. Skolotāji aicina līdzdalību jauniešiem veidot sistemātiski, nevis gaidīt uz to tikai pirms 18. dzimšanas dienas.
Pirms trešdien gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām balsstiesības pirmo reizi iegūst daudzi jaunieši, tomēr dati liecina, ka tieši šī vecuma grupa vēlēšanās piedalās retāk nekā vecākie iedzīvotāji. Centrālajai vēlēšanu komisijai nav precīzu statistikas datu par jauniešu aktivitāti iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, taču citi pētījumi sniedz norādes. Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena pētījums par 2021. gada pašvaldību vēlēšanām rāda, ka toreiz balsoja aptuveni trešdaļa jauniešu, savukārt SKDS aptaujā par 2022. gada Saeimas vēlēšanām 61% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādījuši, ka ir balsojuši.
Interese ir, trūkst prasmju
Eiropas Tālmācības vidusskolas sociālo zinātņu skolotāja Annija Bergmane raksta, ka skolā redzama pavisam cita aina nekā priekšstats par jauniešu vienaldzību – skolēniem ir savi uzskati un interese par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, taču bieži trūkst zināšanu, kā praktiski iesaistīties. Vēlēšanu simulācijās, kur skolēni paši veido partijas un debatē, viņi ātri saprot, ka politika ietekmē arī tos, kam vēl nav balsstiesību. Bergmane norāda, ka daudziem jauniešiem, kuri balso pirmo reizi, pats vēlēšanu process šķiet sarežģīts, jo trūkst pamatzināšanu, ko darīt iecirknī.
Signālvēlēšanas un cita līdzdalība
Viena no iespējām iepazīt procesu praksē ir Signālvēlēšanas, kas šogad notiks visā Latvijā, tostarp minētajā skolā, ļaujot piedalīties arī nepilngadīgajiem skolēniem – ar dokumentu, partiju sarakstiem un balsošanu kabīnē. Rezultātus plānots publiskot 3. oktobra vakarā. Bergmane uzsver, ka pilsoniskā aktivitāte var izpausties arī citādi – projektos, iniciatīvās vai sociālajos medijos, nevis tikai dalībā organizācijās.
Ģimenes loma
Arī ģimene ietekmē jauniešu lēmumu balsot – spiediens sekot vecāku politiskajai izvēlei var mazināt vēlmi paust savu viedokli. Bergmane aicina vecākus pieņemt, ka jaunieša izvēle var atšķirties, un runāt ar viņiem par politiku jau pamatskolas vecumā, nevis gaidīt līdz pilngadībai.
