Jauniešu ģimene neizprot, kāpēc dēls brīvprātīgi nederēja armijai, bet VAD iesaukumā tika atzīts par derīgu

19 gadus vecs jaunietis pēc vidusskolas pabeigšanas gribēja saistīt dzīvi ar armiju un 2025. gadā brīvprātīgi pieteicās profesionālajam militārajam dienestam. Medicīniskajā komisijā oftalmologs viņam konstatēja astigmātismu, un mediķi atzina, ka viņš dienestam nav piemērots. Ģimenei diagnoze bija pārsteigums, jo jaunietis bija paspējis iegūt autovadītāja apliecību un līdz tam par redzes problēmām nekas neliecināja.

Pēc negatīvā atzinuma ģimene mēģināja meklēt risinājumus – iegādājās redzes palīglīdzekļus un devās uz atkārtotu pārbaudi, taču secinājums nemainījās. Jaunietis turpināja dzīvi civilajā jomā – atrada darbu par pavāru kafejnīcā Ādažu militārajā bāzē, sāka īrēt dzīvokli un iegādājās auto.

Negaidīts pavērsiens

Pēc gada situācija mainījās – Aizsardzības ministrija informēja, ka jaunietis nejaušās atlases kārtībā izraudzīts dienestam Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Sākumā viņš domāja, ka pieļauta kļūda, taču iestādes norādīja, ka jāveic atkārtota medicīniskā pārbaude. Šoreiz rezultāts bija pretējs – jaunietis atzīts par derīgu dienestam.

Ģimene vērsās Aizsardzības ministrijā, jautājot, vai jaunieti nevarētu uzskatīt par brīvprātīgo, jo viņš pats pirms gada bija izteicis vēlmi dienēt. Ministrijā skaidroja, ka pirmajā reizē vērtēta atbilstība profesionālajam dienestam, bet otrajā – VAD, un šie ir divi atšķirīgi dienesta veidi, kuru vērtējumi nav automātiski savstarpēji saistoši. Vienlaikus ministrija atzina, ka veselības kritēriji abiem dienesta veidiem ir ļoti līdzīgi, taču norādīja, ka veselības stāvoklis laikā var mainīties.

Ģimene savukārt uzsver, ka jaunieša redzes problēmu būtiski uzlabot varētu tikai operācija, kas nav veikta. Iespēju pārsūdzēt lēmumu mēneša laikā jaunietis neizmantoja un patlaban jau pilda karavīra pienākumus. Vēlāk noskaidrojās, ka dienesta laikā, īpaši šaušanas apmācībās, redzes problēmas tomēr jūtamas, tāpēc plānota padziļināta redzes pārbaude.