Jaunkaledonijā noslēdzās pirmās provinces vēlēšanas kopš 2019. gada
Svētdien Jaunkaledonijā notika pirmās provinces vēlēšanas kopš 2019. gada, kas bija atliktas no 2024. gada, un tās noritēja mierīgi ar pastiprinātu drošību pēc 2024. gada nemieriem.
Jaunkaledonijas vēlētāji svētdien devās pie vēlēšanu urnām, lai piedalītos pirmajās provinces vēlēšanās kopš 2019. gada. Balsošana, kas sākotnēji bija plānota 2024. gadā, tika atlikta sarunu dēļ par teritorijas politisko nākotni. Rezultāti noteiks varas līdzsvaru Jaunkaledonijā pirms jaunām sarunām ar Franciju par tās statusu, neatkarības jautājumam joprojām esot galvenajam politiskajam strīdus objektam.
Vēlēšanas noritēja mierīgi, liecina AFP žurnālista novērojumi galvaspilsētā Numēā. Papildu drošības spēki tika izvietoti pēc tam, kad 2024. gadā notika nāvējoši nemieri sakarā ar plānu paplašināt balsstiesības teritorijā. Stundu pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas pulksten 18 pēc vietējā laika vēlētāju aktivitāte bija 54,42 procenti, kas ir nedaudz zemāk nekā 58,49 procenti 2019. gada vēlēšanās.
Kopumā 192 500 vēlētāju bija tiesīgi ievēlēt 76 deputātus trijās provinču asamblejās – 40 Dienvidu provincē, 22 Ziemeļu provincē un 14 Lojalitātes salās. No tiem 54 ievēlētie kļūs par Klusā okeāna arhipelāga Kongresa locekļiem, kas ir galvenā pārvaldes institūcija, kas pilnvarota pieņemt vietējos likumus. Kongresa locekļi pēc tam ievēlēs līdz 11 locekļiem izpildvarā jeb koleģiālajā valdībā.
Vēlēšanas notiek pēc tam, kad galvenā pro-neatkarības grupa noraidīja vienošanos ar Franciju, kas paredzēja stabilitātes nodrošināšanu. Tā sauktais Bugivālas līgums būtu izveidojis Kaledonijas valsti un noteicis Kaledonijas pilsonību Francijas konstitūcijā, bet atteicies no turpmākajiem referendumiem par neatkarību. Trīs referendumos 2018., 2020. un 2021. gadā vairākums balsoja par palikšanu Francijas sastāvā, lai gan neatkarības atbalstītāji boikotēja trešo balsojumu. Neatkarības kustībai joprojām ir spēcīgs atbalsts, īpaši starp pamatiedzīvotājiem kanakiem.
Maijā pieņemtais likums pievienoja vēlētāju sarakstam aptuveni 10 575 iepriekš izslēgtus "vietēji dzimušos" iedzīvotājus, tostarp vairāk nekā 4000 cilvēku ar tā saukto "paradumu civilo statusu", kas apzīmē kanakus. Tas palielināja balsstiesīgo skaitu pēc tam, kad vēlētāju saraksts bija iesaldēts saskaņā ar 1998. gada vienošanos. Iepriekšējais plāns paplašināt balsstiesības tūkstošiem neiedzimto ilgtermiņa iedzīvotāju izraisīja nāvējošus nemierus 2024. gadā, kuros gāja bojā 14 cilvēki un nodarīts vairāk nekā divu miljardu eiro zaudējums.
Francija ir izvietojusi aptuveni 2400 policistu Jaunkaledonijā, kas paliks līdz jūlija vidum. Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornu ir solījis sarunas par teritorijas nākotni atsākt nākamajā mēnesī, ar mērķi panākt vienošanos līdz gada beigām.
"Mani vecvecāki smagi cīnījās, lai iegūtu tiesības" balsot, sacīja 43 gadus vecais Sedriks Ikseko, kurš ir no pamatiedzīvotāju kanaku grupas, piebilstot, ka "vēlas redzēt pārmaiņas" cilvēku ikdienas dzīvē. "Pirmkārt, es ceru, ka mēs varam stabilizēt valsti un atrast kopīgu valodu," sacīja 53 gadus vecā Barbara Meilana.
