Jelgavas restauratore: mēs “ārstējam” priekšmetus, lai saglabātu to oriģinālo izskatu

Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā darbojas Zemgales Restaurācijas centrs, kuru vada restauratore Saiva Kuple. Viņa uzsver, ka restauratora profesija ir sarežģīta un atbildīga, un to nedrīkst banalizēt līdz vienkāršām remonta prasmēm.

Izglītība un specializācijas

Latvijā restauratorus gatavo divas augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmija piedāvā gleznu restaurācijas bakalaura studijas, bet Rīgas Būvniecības koledža māca mēbeļu, akmens un polihromā koka restaurāciju. Citas jomas, piemēram, tekstila vai keramikas restaurāciju, Latvijā jāapgūst pašmācības ceļā. Pati Saiva Kuple Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu glezniecības restaurācijā, vēlāk papildus apguvusi polihromā koka restaurāciju. Zemgales Restaurācijas centrā strādā četri restauratori, kas specializējušies tekstilā, metālā, keramikā un stiklā, kā arī gleznās.

Ētikas kodekss un darba princips

Restauratoriem jāievēro stingrs ētikas kodekss – nav pieļaujams pēc saviem ieskatiem "uzlabot" priekšmeta izskatu. Galvenā vērtība ir oriģināldarbs, un visas darbības jāpamato ar pierādījumiem. Ja glezna zaudējusi detaļas, restaurators vispirms veic izpēti, meklējot vēsturiskas liecības, un trūkstošās daļas atjauno tā, lai būtu skaidri redzams, ka tas nav oriģināls. Dažkārt lielu objektu, piemēram, ēku vai pilsdrupu, kā Cēsu viduslaiku pilsdrupu, kopšana ir nepārtraukts, ilgstošs process.

Desmit gadu darbs pie vienas gleznas

Viens no Saivas Kuples lielākajiem profesionālajiem izaicinājumiem bija desmit gadus ilgusi darbs pie lietuviešu-poļu mākslinieka Vincenta Smakauska 19. gadsimta vidus gleznas "Vilagosas kauja", kas attēlo 1848. gada Ungārijas neatkarības cīņu epizodi. Par šo darbu un ar to saistīto pētniecību 2024. gadā viņa saņēma Ungārijas valsts apbalvojumu – Sudraba Nopelnu krustu.

Līdzība ar medicīnu

Saiva Kuple salīdzina restauratora darbu ar ārsta profesiju – vispirms notiek izpēte un bojājuma cēloņa noteikšana, tad tiek izvēlēta piemērota "terapija", reizēm izmantojot pat zobārstniecības materiālus. Atšķirībā no pacientiem, restaurējamie priekšmeti nevar paust savas sāpes, tāpēc īpaši svarīga ir ētika.

Centrs plāno gatavoties savai piecu gadu jubilejai ar izstādi un semināru, lai sabiedrību izglītotu par restaurācijas nozīmi. Paralēli muzeja krājuma kopšanai centrs par maksu piedāvā restaurācijas pakalpojumus arī privātpersonām.