Jūras administrācijas vadītājs: jūrniecībai jauniešus jāpiesaista ar ko vairāk nekā stabilu darbu
Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš uzskata, ka jūrnieku skaita samazināšanās Latvijā ir kļuvusi par valstiska mēroga izaicinājumu. Viņaprāt, nozarei jāmaina savs stāsts, uzsverot attīstības iespējas, tehnoloģijas un starptautisku pieredzi.
Jūrnieku skaits Latvijā turpina sarukt, un tas kļūst par valstiska mēroga izaicinājumu, raksta Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš žurnālā Ir. Viņš uzsver, ka jūrniecība ir stratēģiski svarīga gan ekonomiskajai izaugsmei, gan valsts drošībai.
Ne tikai stabilitāte
Krastiņš norāda, ka iepriekšējām paaudzēm stabils darbs bieži bija viens no galvenajiem profesijas izvēles kritērijiem. Jaunākajām paaudzēm līdztekus atalgojumam un drošībai arvien lielāku nozīmi iegūst tas, vai darbs būs interesants, vai būs profesionālās izaugsmes iespējas un vai varēs strādāt ar modernām tehnoloģijām un gūt starptautisku pieredzi. Pēc viņa domām, jūrniecība uz šiem jautājumiem var atbildēt apstiprinoši.
Viņš min BIMCO un Starptautiskās Kuģniecības palātas 2026. gada datus: pasaules tirdzniecības flotē trūkst aptuveni 39 100 kvalificētu kuģu virsnieku, bet līdz 2030. gadam nozarei būs vajadzīgi vēl vairāk nekā 113 tūkstoši virsnieku.
Karjeras ekosistēma
Autors vērš uzmanību, ka kvalificētu virsnieku atalgojums starptautiskajā kuģniecībā daudzos gadījumos ir būtiski augstāks par Latvijas vidējo darba samaksu. Darba un sadzīves apstākļi, līgumu ilgums un minimālā alga ir stingri regulēti, bet atsevišķas kompānijas piedāvā arī pensiju fondus, apmaksātas mācības un iespēju turpināt karjeru krastā. Jūrniecība aptver arī ostas, loģistiku, kuģu būvi un remontu, tehnoloģijas, drošību un pārvaldību.
Nozares redzamība
Krastiņš uzskata, ka jaunieši bieži neredz nozares kopainu un pirmos reālos iespaidus gūst tikai jūras praksē. Viņš uzskata, ka vienīgi informatīvu materiālu vairs nepietiek, un min Netflix seriālu Drive to Survive kā piemēru, kā nozari var parādīt plašākai auditorijai. Lai jauniešiem ļautu iepazīt jūrniecību, tiek rīkots konkurss “Enkurs 2027” 7.–12. klašu skolēniem, kurā var stūrēt kuģu simulatorus, dzēst uguni, pildīt glābšanas uzdevumus baseinā un izmēģināt industriālo alpīnismu.
Valsts prioritāte
Autors uzsver, ka jauniešu piesaiste nav tikai nozares uzņēmumu vai izglītības iestāžu jautājums, bet arī valsts prioritāšu daļa. Viņš atgādina, ka Latvijas jūrnieks, kurš strādā starptautiskā kompānijā un tērē ienākumus galvenokārt Latvijā, ir sava veida ilgtermiņa investors. Lai to izmantotu, nepieciešama mērķtiecīgāka komunikācija, ciešāka nozares un izglītības iestāžu sadarbība un agrāka jauniešu iepazīstināšana ar jūrniecību.
