Jūri Ratass: ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai nepieciešama korekcija
Eiropas Parlamenta deputāts Jūri Ratass aicina pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai līdzsvarotu klimata mērķus ar Eiropas rūpniecības konkurētspēju, ierosinot lēnāku kvotu samazināšanu un oglekļa uztveršanas iekļaušanu.
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kas izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem, ir būtiski samazinājusi rūpniecības un enerģētikas sektora izmešus – tie kritušies vairāk nekā uz pusi. Tomēr, pēc Jūri Ratasa domām, sistēmas blakusefekts ir Eiropas uzņēmumu konkurētspējas samazināšanās globālajā tirgū, jo oglekļa cenas celšanas dēļ pieaug ražošanas izmaksas, īpaši energoietilpīgās nozarēs. Tas noved pie tā sauktās oglekļa emisiju pārvietošanas – ražošana tiek pārcelta uz reģioniem ar zemākām oglekļa cenām, bet kopējais piesārņojums nesamazinās.
Ratass, kurš pārstāv Eiropas Tautas partijas (EPP) grupu Eiropas Parlamentā, norāda, ka 15. jūlijā Eiropas Komisija plāno iesniegt ETS pārskatu, un nepieciešamas izmaiņas. EPP grupa ierosina vairākus uzlabojumus: palēnināt kvotu samazināšanas tempu pēc 2030. gada, saglabāt bezmaksas kvotas nozarēm, kuras nav pienācīgi aizsargātas ar oglekļa robežkorekcijas mehānismu, iekļaut oglekļa uztveršanas un piesaistes tehnoloģijas, atļaut ierobežotu emisiju kredītu izmantošanu ārpus ES, aizsargāt Eiropas eksportu, pārveidot tirgus stabilitātes rezervi, lai mazinātu cenu svārstības, un novirzīt ETS ieņēmumus ekonomikas modernizācijai.
Papildus tam Igaunijas delegācija, ko vada Ratass un Riho Terass, iesniegusi četrus specifiskus priekšlikumus: saglabāt pastāvīgu atbrīvojumu ledus klases kuģiem jūras transporta ETS, palielināt dalībvalstu elastību ETS ieņēmumu izmantošanā (piemēram, Rail Baltic projektam), uzlabot Inovāciju fonda ģeogrāfisko līdzsvaru, lai mazākas valstis netiktu atstātas novārtā, un rezervēt daļu iespējamā jaunā investīciju fonda līdzekļu mazāk turīgām dalībvalstīm.
Ratass uzsver, ka nākamajam klimata politikas posmam nav jābūt izvēlei starp klimatu un konkurētspēju – nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas saglabā Eiropas ekonomikas spēku, vienlaikus virzoties uz klimatneitralitāti.
