Jurists: elektronisko vēlēšanu ieviešana Latvijā riskētu ar vēlētāju datu drošību
Jurists Kalvis Vītoliņš uzskata, ka labi, ka Latvija vēl nav ieviesusi elektroniskās vēlēšanas kā Igaunija, jo kiberuzbrukuma gadījumā varētu tikt apdraudēti sensitīvi vēlēšanu dati. Viņa vērtējums izskan pēc virknes datu drošības incidentu valsts iestādēs.
TV24 raidījumā “Preses klubs” jurists un Latvijas Loģistikas asociācijas dibinātājs Kalvis Vītoliņš pauda viedokli, ka Latvijai ir izdevīgi, ka tā vēl nav pārgājusi uz elektronisko balsošanu, kā tas jau ilgstoši notiek Igaunijā. Pēc viņa domām, digitāla vēlēšanu sistēma rada papildu risku – kiberuzbrukuma gadījumā varētu tikt apdraudēti paši vēlēšanu dati.
Vītoliņš norādīja, ka pēdējā laika notikumi ar dažādu Latvijas institūciju datiem liek nopietni aizdomāties par sensitīvas informācijas glabāšanas drošību elektroniskās sistēmās. Viņaprāt, ja noplūstu elektronisko vēlēšanu dati, sekas varētu būt daudz smagākas nekā, piemēram, informācijas noplūde par personas automašīnu vai dzīvesvietu, jo šādā gadījumā kļūtu redzams, kurš par ko balsojis. Jurists uzsvēra, ka šāda veida informācija sabiedrībai varētu likties īpaši sensitīva – iespējams, pat vairāk nekā ziņas par cilvēka transportlīdzekli vai adresi.
Vairāki incidenti pēdējos mēnešos
Vītoliņa izteikumi izskan laikā, kad Latvijā vairākkārt aktualizējies jautājums par valsts un publisko institūciju datu drošību. Jūnijā AS “Latvijas valsts meži” ziņoja par kiberdrošības incidentu, kura dēļ trešajām personām, iespējams, bijusi neatļauta piekļuve klientu un sadarbības partneru datiem, tostarp vārdiem, uzvārdiem, personas kodiem un kontaktinformācijai.
Augustā kiberuzbrukums skāra Ceļu satiksmes drošības direkcijas sistēmu, ietekmējot aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu un līdz 200 000 juridisko personu datus, tostarp informāciju par CSDD maksājumiem. Datu valsts inspekcija par šo gadījumu ir uzsākusi pārbaudi.
Savukārt 3. septembrī par iespējamu drošības incidentu ziņoja arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kura sistēmā tikusi izgūta 697 komersantu pārstāvju un 34 PTAC amatpersonu kontaktinformācija – vārdi, uzvārdi, e-pasti un tālruņu numuri. Iestāde norāda, ka komersantu iesniegtie uzraudzības dati incidentā nav skarti.
