Kā atpazīt ar mākslīgo intelektu radītus vēsturiskus attēlus?

Mākslīgā intelekta tehnoloģijas arvien plašāk tiek izmantotas, lai radītu viltotus vēsturiskus attēlus un video, kas bieži vien izplatās sociālajos tīklos. Kā norāda eksperti, šī tendence nav nejauša – AI ļauj apvienot pagātnes attēlus un radīt sintētiskas ainas, kas varēja pastāvēt, bet patiesībā ir maldinošas.

Cīrihes Universitātes mediju pētnieks Rolands Meiers uzskata, ka AI radītie pagātnes attēli galvenokārt atkārto esošos stereotipus un klišeju, nevis sniedz patiesu ieskatu vēsturē. "Tie ir mūsu cerību attēli – nevis logs uz pagātni, bet spogulis mūsdienām," viņš saka.

Viens no veidiem, kā atpazīt AI radītus vēsturiskus video, ir pajautāt sev, vai šāds video vispār varētu pastāvēt. Piemēram, video, kurā attēlota Pompeju pilsēta pirms izvirduma, ir acīmredzami neīsts, jo tajā laikā video tehnoloģiju nebija. Tāpat jāpievērš uzmanība vizuālām pazīmēm – robotiskām kustībām, anahronismiem un ūdenszīmēm, kas norāda uz AI rīku izmantošanu.

Otrs solis ir rūpīgi izvērtēt avotu. No kurienes nāk attēls, kas to publicējis un ar kādu mērķi? Vēsturnieks un AI speciālists Sebastians Kubons atgādina, ka attēli vienmēr atspoguļo noteiktu skatījumu un nav objektīva patiesība.

Trešais ieteikums ir salīdzināt ar pārbaudītiem vēstures avotiem, piemēram, arhīviem, muzejiem un akadēmiskiem ekspertiem. Piemēram, Černobiļas katastrofai nav autentisku videomateriālu, tāpēc jebkurš video, kas apgalvo pretējo, ir viltots.

Vēsturnieks Jirgens Cimerers uzsver, ka vēsture vienmēr ir aptuvena. "Mēs tuvojamies vēstures notikumiem, kad nav oriģinālu filmu, un, ja izliekamies, ka tādi ir, mēs liekam lietas šķist skaidrākas, nekā tās patiesībā ir," viņš brīdina. Tāpēc ir svarīgi nekrist par upuri AI radītam vēsturiskam satram, bet padziļināti pētīt īsto pagātni.