Kā atpazīt slīcēju un kā rīkoties, lai glābtu dzīvību
VUGD dati liecina, ka šogad peldsezonas vidū ūdens Latvijā prasījis jau 26 cilvēku dzīvības. Eksperti atgādina, kā atpazīt slīkšanu un kā pareizi sniegt pirmo palīdzību.

Vasara aicina atpūsties pie ūdens, taču līdz ar karstumu pieaug arī noslīkšanas risks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka pagājušajā peldsezonā no ūdenstilpnēm tika izcelti 45 bojāgājušie, tostarp bērni. Šogad peldsezonas vidū ūdens jau prasījis 26 cilvēku dzīvības.
Glābēji norāda – slīkšana bieži notiek klusi un ļoti ātri. Atšķirībā no filmās redzamā, cilvēks, kurš slīkst, parasti nevar saukt palīdzību, jo ķermenis visu enerģiju tērē elpošanai. Raksturīgas pazīmes: galva atrodas zemu ūdenī, mute ik pa brīdim parādās virs ūdens, cilvēks nevirzās uz priekšu, rokas tiek kustinātas uz sāniem vai uz leju. Skatiens var būt tukšs, un cilvēks nespēj atbildēt. Īpaši bīstami tas ir bērniem – viņi ūdenī var slīkt pilnīgi klusi, tāpēc ne mirkli nedrīkst atstāt bērnu bez uzraudzības.
Ja pamanīts slīkstošs cilvēks, vispirms jāsazinās ar 112. Dispečeram jāzina precīza vieta, cik cilvēku ir ūdenī, vai cietušais ir pie samaņas un vai elpo. Ja tuvumā ir citi cilvēki, kādam jāzvana glābējiem, kamēr pārējie cenšas palīdzēt. Ja neesat pārliecināts par savām peldēšanas spējām, labāk nelekt ūdenī, jo slīcējs panikā var satvert glābēju un ievilkt zem ūdens. Drošāk no krasta padot glābšanas riņķi, virvi, piepūšamo matraci, dēli vai citu peldošu priekšmetu. Priekšmetu labāk virzīt cilvēka virzienā, nevis peldēt viņam tieši klāt.
Pēc izcelšanas krastā jāpārbauda, vai cietušais elpo. Ja elpošana ir normāla, viņš jānovieto stabilā sānu guļus pozīcijā un jāgaida mediķi. Ja elpošana nav normāla vai tās nav, nekavējoties jāsāk atdzīvināšana, vēlams sekojot 112 dispečera norādēm. Pat ja cilvēks pēc izvilkšanas no ūdens šķiet atguvies, viņu nedrīkst atstāt vienu.
Īpaša uzmanība nepieciešama bērniem. Piepūšamie riņķi un citi peldlīdzekļi neaizstāj pieaugušā uzraudzību, un bīstams var būt pat sekls ūdens. Braucot ar laivu, SUP dēli vai citu ūdens transportu, bērnam jāvelk glābšanas veste. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) speciālisti brīdina – pēc aizrīšanās ar ūdeni bērns ne vienmēr uzreiz izskatās cietis. Ja parādās apgrūtināta elpošana, zilgana āda ap muti, samaņas traucējumi vai putas no mutes un deguna, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.
Lai nelaimes novērstu, ieteicams izvēlēties oficiālas peldvietas, nepeldēties alkohola reibumā un neatstāt bērnus bez uzraudzības. Ar bērniem pirms došanās pie ūdens var pārrunāt, kā rīkoties ārkārtas situācijā, un pašiem rādīt piemēru, lietojot glābšanas vestes un ievērojot noteikumus.


