Kā dārzā tikt galā ar ūdensžurkām
Ūdensžurkas ir viens no bīstamākajiem kaitēkļiem dārzā, jo tās pazemē pārgrauž koku saknes, un no tām ir grūti atbrīvoties. Dārzkopjiem iesaka piesardzīgi izmantot saindētu ēsmu vai grauzējiem paredzētus saindētus graudus.
Dārzos, kur pavasarī un vasarā viss zaļo un zied, dažkārt pēkšņi sāk kalst jauni koki. Bieži par to vainojama ūdensžurka, jeb ūdeņu strupaste, kas pieskaitāma pie visnepatīkamākajiem dārza kaitēkļiem.
Atšķirībā no zaķiem, pelēm vai stirnām, kuri apgrauž koku mizu, bet parasti atstāj neskartas saknes, ūdensžurka darbojas zem zemes un pārgrauž tieši saknes. Ja bojājums ir pietiekami liels, koku glābt vairs nav iespējams. Šis grauzējs veido plašu eju sistēmu zem zemes virsas un ziemai krāj barības krājumus, bet mātītes vienas sezonas laikā var izvest vairākus mazuļu perus, tāpēc populācija var augt strauji.
Ugunsžurkas nereti apmetas arī privātmāju un vasarnīcu dārzos. Rezultātā var gadīties, ka nesen ziedējis dekoratīvais koks pāris dienu laikā aiziet bojā, vai arī gadu desmitiem sena ābele pēkšņi sāk nīkuļot. Visvairāk apdraudēti ir jauni augļu koki, kuru saknes vēl nav paguvušas nostiprināties.
Kā rīkoties
Speciālisti norāda, ka no ūdensžurkām atbrīvoties nav vienkārši. Viena no biežāk ieteiktajām metodēm ir saindētas ēsmas izvietošana dziļi pazemes eju sistēmā, lai tai nevarētu piekļūt putni vai mājdzīvnieki. Tomēr šī pieeja ne vienmēr sasniedz vēlamo efektu – daudzi dārzkopji novērojuši, ka ūdensžurkas ēsmu vienkārši atstumj malā, neaiztiekot to.
Dažkārt labāku rezultātu dod grauzējiem paredzēti saindēti graudi. Tomēr arī šo līdzekli nepieciešams izmantot atkārtoti un ar piesardzību, jo vienreizēja apstrāde reti dod noturīgu efektu.
