Kā daudzdzīvokļu mājā noteikt koplietošanas telpu lietošanas kārtību
Koplietošanas telpu lietošanas noteikumus pieņem mājas kopība, nevis pārvaldnieks. Lēmumam nepieciešams divu trešdaļu dzīvokļu īpašnieku atbalsts, skaidro asociācijas “Mājoklis” vadītāja Dace Vārna.
Daudzdzīvokļu mājas izskatu veido ne tikai fasāde un piemājas teritorija, bet arī koplietošanas telpas, kas pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem vienādās daļās. Lai šajās telpās nerastos bezsaimnieka sajūta vai kāda īpašnieka privātīpašuma izjūta, mājai jāizveido un jāpieņem saprotama lietošanas kārtība. Par to raidieraksta epizodē stāsta Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja Dace Vārna.
Kas ir koplietošanas telpas
Pēc Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta koplietošanas telpas ir kopīpašuma daļa. Tās ir mājas ieejas, vējtveri, kāpņutelpas un kāpņu laukumi, ratiņu novietnes, pagrabi, bēniņi, veļas žāvētavas, kopējās komunikāciju telpas, kā arī telpas, kas nav iekļautas konkrēta dzīvokļa īpašumā.
Kas nosaka kārtību
Pieņēmums, ka noteikumi jāizstrādā pārvaldniekam, esot aplams. Kārtību nosaka mājas kopība, bet pārvaldnieka uzdevums ir organizēt un uzraudzīt tās ievērošanu. Viņš viens pats nevar ieviest jaunus noteikumus vai ierobežot īpašnieku tiesības. Izstrādājot kārtību, līdztekus likumu minimumam jāņem vērā ugunsdrošības, būvniecības un sanitārās prasības.
Vārna norāda, ka labi noteikumi atbild uz pieciem jautājumiem: kas, ko, kur un kādā kārtībā drīkst darīt, kā arī kas notiek pārkāpuma gadījumā. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta 7.1 punktu šāds lēmums ir spēkā, ja par to nobalso divas trešdaļas visu dzīvokļu īpašnieku.
Ko iekļaut noteikumos
Praktiķi iesaka katrai telpai noteikt piekļuves kārtību, personas, kurām tā paredzēta, un to, ko tajā drīkst vai nedrīkst novietot. Ar kopības lēmumu nedrīkst ierobežot kāda īpašnieka tiesības lietot koplietošanas telpas. Īpašus noteikumus, piemēram, par velosipēdu novietošanu, var paredzēt, ja tiem ir konkrēts mērķis.
Ja īpašnieks vēlas atsevišķas lietošanas tiesības, piemēram, aizņemt pagrabtelpas, nepieciešama visu īpašnieku piekrišana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā. Atbildību par bojājumiem vēlams noteikt, taču soda sankcijas nevajadzētu izvēlēties patvaļīgi; drošāk esot paredzēt pienākumu novērst radīto pārkāpumu.
Patvaļīga telpu aizņemšana
Atslēga kabatā vai ilgstoša lietošana nerada prioritāras tiesības. Vispirms jāpārbauda, vai nav spēkā esoša kopības lēmuma vai nomas līguma. Ja telpas aizņemtas patvaļīgi, personu rakstveidā brīdina un aicina noteiktā termiņā tās atbrīvot. Ja tas netiek izdarīts, pirms telpu atbrīvošanas sagatavo aktu, kurā fiksē visas mantas.
