Kā Francija 1981. gadā atteicās no giljotīnas un nāvessoda

Francijā 1981. gada 9. oktobrī stājās spēkā likums par nāvessoda atcelšanu, ar ko tika pielikts punkts giljotīnas izmantošanai. Likumu parakstīja sociālistu pārstāvis Fransuā Miterāns, kurš tajā pavasarī bija kļuvis par valsts prezidentu. Lēmumu lielā mērā virzīja tieslietu ministrs Badentērs, kurš miris 2024. gadā. Francija bija pēdējā pasaules valsts, kurā nāvessodus izpildīja, nocērtot galvu.

Vēlēšanu solījums

Miterāns 1981. gada 10. maijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ieguva vairāk nekā 51,7% balsu un pārspēja iepriekšējo prezidentu Valerī Žiskāru d’Estēnu. Sociālistu programmā «110 priekšlikumi Francijai» bija iekļauta arī nāvessoda atcelšana. Solījumu izpildīja ātri: atbalstu iegūva gan valdībā, gan Nacionālajā asamblejā. Tas izdevās, lai gan vairāk nekā divas trešdaļas sabiedrības tolaik atcelšanu neuzskatīja par nepieciešamu.

Tiesas nāvessodus joprojām piesprieda, taču apelācijas un citi procesi soda izpildi parasti novilcināja. Pēdējo reizi Francijā ar giljotīnu sodīja 1977. gada 10. septembrī – Hamidu Džandubi, kurš bija spīdzinājis un izvarojis 21 gadu vecu sievieti.

Badentēra loma

Badentērs dzimis 1928. gadā Parīzē krievu ebreju imigrantu ģimenē. Viņš kļuva par juristu, advokātu un ietekmīgu politiķi. Pagrieziena punkts bija 1972. gada novembris, kad viņš bija klāt sava klienta Rožē Bontema nāvessoda izpildē. Bontems bija notiesāts par līdzdalību ķīlnieku sagrābšanā cietumā, kurā gāja bojā cilvēki, bet no slepkavības apsūdzības bija attaisnots.

Nacionālajā asamblejā 1981. gada 17. septembrī Badentērs teica runu, kuru France 24 dēvē par pagrieziena punktu mūsdienu Francijas vēsturē. Viņš arī ieviesa reformas ieslodzīto apstākļu uzlabošanai un ierosināja alternatīvus sodus, piemēram, dienas naudas sodus un sabiedrisko darbu.

Giljotīnas vēsture

Giljotīnu ieviesa vairāk nekā pirms 190 gadiem kā humānāku rīku spīdzināšanas un pakāršanas vietā. Ar to sodīja tūkstošiem cilvēku, tostarp karali Luiju XVI un karalieni Mariju Antuanetti. Pēdējā publiskā nāvessoda izpilde notika 1939. gadā.