Kā glābt dārzu un ražu pēc vētras postījumiem
Pēc nedēļas nogalē Latviju skārušās vētras, kas atstāja applūdušus dārzus un bojātus augļu kokus, eksperti iesaka praktiskus veidus, kā mazināt ūdens radīto kaitējumu un glābt ražu.

Pagājušajā nedēļas nogalē pāri Latvijai plosījusies spēcīga vētra vairākviet atstājusi applūdušus dārzus, kā arī nolauzusi augļu kokus un to zarus. Lai palīdzētu dārzniekiem tikt galā ar sekām, eksperti dalījās padomos, kā saglabāt bojāgājušo ražu un pasargāt vēl neizaugušos dārzeņus.
Ūdens novadīšana no dārza
Agronome un dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte skaidro, ka par dārza aizsardzību ideālā gadījumā jāparūpējas jau pirms spēcīgām lietavām, lai izvairītos no applūšanas. Viņa iesaka izrakt nelielus novadgrāvīšus dārzā un ap siltumnīcu, lai ūdens tajā neiekļūtu. Ja platība nav liela, pietiek ar lāpstas dziļuma grāvi, un ekskavators nav nepieciešams. Vieglāk to darīt, kamēr augsne vēl ir samērā sausa – ja dārzs jau applūdis, mitras zemes rakšana kļūst grūtāka.
Gailīte norāda, ka grāvim nav obligāti jāved uz konkrētu vietu – galvenais, lai lieks ūdens varētu no tur, kur tas traucē augu saknēm. Vēlāk, kad situācija normalizējusies, grāvi var vienkārši aizbērt.
Alternatīva risinājuma iespēja
Tiem, kam grāvju rakšana šķiet pārāk laikietilpīga vai fiziski smaga, eksperte iesaka citu paņēmienu – dakšas vertikālu iedūrumu augsnē cik iespējams tuvu augiem, apmēram 25–30 centimetru dziļumā. Tas neizvada ūdeni, taču veido vertikālas spraugas augsnē, kas ļauj gaisam sasniegt augu saknes, tādējādi mazinot skābekļa trūkuma radīto kaitējumu.
Gailīte atgādina, ka šobrīd ir laiks novākt ķiplokus un sīpolus, tāpēc pēc vētras šiem dārzeņiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

/nginx/o/2026/08/25/17876705t1h5ad1.jpg)
