Kā krāpnieki mūsdienās izmanto mākslīgo intelektu maldināšanai

Latvijas Drošāka interneta centrs vērš uzmanību uz to, ka mākslīgā intelekta attīstība ir būtiski mainījusi krāpniecisko shēmu raksturu — vairs nav aktuālas kādreiz raksturīgās, ar gramatikas kļūdām pilnās vēstules. Februārī, atzīmējot Drošāka interneta dienu, konferencē pirmo reizi Latvijā tika rīkots Alana Tjūringa tests, kurā 220 pedagogi un skolēni mēģināja atšķirt slavenu cilvēku atbildes no mākslīgā intelekta ģenerētām. Dalībnieki kļūdījās gandrīz 41% gadījumu, ievērojami pārsniedzot 30% robežu, kas testā liecina par mākslīgā intelekta uzvaru.

Ko spēj mūsdienu tehnoloģijas

Eksperti norāda — pietiek ar dažām sekundēm publiski pieejama audio ieraksta, lai izveidotu gandrīz neatšķiramu balss kopiju, ko izmanto krāpnieciskos zvanos. Rīki, tostarp ChatGPT un tā neierobežotās versijas melnajā tirgū, ļauj sagatavot gramatiski nevainojamus, personalizētus e-pastus jebkurā valodā. Bez īpašām tehniskām zināšanām var tikt radītas viltus tīmekļa vietnes un ļaunprogrammatūra, savukārt automatizēta sociālo profilu analīze palīdz veidot mērķtiecīgus vēstījumus konkrētiem cilvēkiem.

Starp izplatītākajiem paņēmieniem minami dziļviltojumu video ar pazīstamu seju, kas it kā reklamē investīcijas, klonētas balss steidzami zvani ar naudas pārskaitījuma lūgumiem, ļoti personalizēti pikšķerēšanas e-pasti, viltus ziņu portāli ar maldinošu saturu, kā arī mākslīgā intelekta ģenerēti sociālo tīklu profilu bari, kas rada mākslīgu uzticības iespaidu.

Kā pasargāt sevi

Drossinternets.lv pārstāve Karlīna Šadre iesaka vairākus soļus. Ģimenēs vērts vienoties par slepenu vārdu vai frāzi, ko izmantot, ja rodas šaubas par zvanītāja identitāti. Nevainojama valoda vairs nav uzticamības pazīme — uzmanība jāpievērš saturam, nevis stilam, īpaši, ja vēstule rada steigas sajūtu vai sola lielu peļņu. Video sarunās var pamanīt neīstas detaļas, piemēram, nedabisku mirkšķināšanu vai lūpu kustību nesakritību ar skaņu, un aizdomu gadījumā var lūgt sarunas biedru pagriezt galvu vai aizsegt seju. Ieteicams izmantot arī divfaktoru autentifikāciju un nekad neapstiprināt pieprasījumus, kurus pats neesi inicējis, kā arī neuzticēties steigā pieņemtiem lēmumiem, kad kāds prasa naudu vai datus.

Eksperti secina, ka mākslīgais intelekts pats par sevi nav bīstams — risks rodas, ja tā radītajam saturam uzticas bez pārbaudes. Kritiskā domāšana joprojām tiek uzskatīta par visefektīvāko aizsardzības līdzekli.