Kā Krievijas propaganda pārvērš emigrācijas stāstus par ieroci pret Latviju

Krievijas informatīvajā telpā arvien biežāk parādās stāsti par cilvēkiem, kuri no Latvijas pārcēlušies uz Krieviju, apgalvojot, ka bēg no “rusofobijas”. LETA, analizējot 1135 Telegram ierakstus no 2020. gada novembra līdz 2025. gada jūnijam, konstatējusi, ka šie stāsti nav nejauši, bet gan rūpīgi veidots propagandas instruments.

Viena no spilgtākajām epizodēm ir Tatjanas Černockas ģimenes pārcelšanās. Viņa kopā ar 13 ģimenes locekļiem, sešiem kaķiem, suni un ķirzaku pārcēlusies uz Pleskavas apgabalu. Sākotnēji aizbraukšana tika skaidrota ar dēla mobingu un krievu skolu slēgšanu Latvijā. Vēlāk sekoja ziņas par Krievijas pasu saņemšanu, īpašuma iegādi un plāniem atvērt uzņēmumus. Drīz vien ģimenes tēvs noslēdza līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, bet dēls sāka dienestu armijā. Jūnijā Tatjana jau sēdēja pie galda ar “Rossotrudņičestvo” vadītāju Igoru Čaiku.

Analīze atklāj, ka šie stāsti balstās uz diviem pretrunīgiem naratīviem: cilvēki tiek pasniegti gan kā Latvijas “upuri”, kurus izspiež vai deportē, gan kā “varoņi”, kuri apzināti izvēlējušies Krieviju. Abas versijas tiek lietotas paralēli.

Valsts drošības dienests (VDD) jau vairākus gadus brīdina par Krievijas “tautiešu politiku”. 2020. gada pārskatā VDD skaidroja, ka “Rossotrudņičestvo” nav tikai kultūras aģentūra, bet gan institūcija, kas organizē un finansē Krievijas interešu īstenošanu ārvalstīs. 2024. gada pārskatā VDD norādīja, ka aģentūra veicina pārcelšanos uz Krieviju, tostarp sadarbībā ar TASS izveidojot digitālo platformu “Rodina”.

Telegram kanāls “Путь домой” kalpo ne tikai propagandai, bet arī praktiskai palīdzībai: tur atrodamas dokumentu veidlapas, kontakti un instrukcijas pārcelšanās procesam. Šādi kanāls piesaista arī cilvēkus, kurus neinteresē ideoloģija, taču kopā ar praktisko informāciju viņi saņem arī skaidrojumu, ka Latvija krievvalodīgos pazemo.

Maijā Krievija pieņēma likumu, kas ļauj prezidentam lemt par bruņoto spēku izmantošanu ārpus valsts, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus. Lai gan formāli likums nav vērsts pret Baltiju, propaganda to jau izmanto, lai radītu kopainu: Latvija apspiež, Krievija aizsargā. Šis likums kopā ar emigrācijas stāstiem veido trīsdaļīgu struktūru – vispirms tiek radīts “apspiestais tautietis”, tad Krievija piesakās kā aizstāvis, un tagad likums pieļauj arī bruņotu aizsardzību.

LETA datu kopā identificētas 39 personas un ģimenes, no kurām vismaz 33 ir tieša saikne ar pārcelšanos no Latvijas. Vairāki cilvēki pirms došanās uz Krieviju ilgstoši dzīvojuši citās Rietumvalstīs. Šie stāsti tiek izmantoti kā arguments pret Latviju un par labu Krievijai, pārvēršot personīgās biogrāfijas politiskās propagandas instrumentos.