Kā Krievijas un Baltkrievijas dienesti izmanto un lauž savus opozicionārus

Politologs Andis Kudors rakstā par Krievijas un Baltkrievijas opozīciju norāda, ka abu valstu drošības dienesti mērķtiecīgi meklē vājos punktus disidentu vidē un ar šantāžu piespiež cilvēkus sadarboties.

Viens no piemēriem ir bijusī grupas "Pussy Riot" dalībniece Margarita Konovalova, kas augustā atzīta par FSB informatori ar segvārdu "Hārlija". Pēc kratīšanas viņas dzīvesvietā 2023. gadā un draudiem nogalināt māti viņa piekritusi vākt informāciju par opozīcijas aprindām. 2025. gadā viņai bijis jāievilina Serbijā "Mediazona" izdevējs Pjotrs Verzilovs, kuru Krievijas aģenti, kā liecina informācija, plānojuši nogalināt.

Baltkrievijas gadījums

Autors atgādina arī par 2021. gada notikumu, kad Lukašenko režīms piespieda nosēsties Ryanair lidmašīnu, lai Minskā aizturētu "NEXTA" redaktoru Romānu Prataseviču un viņa draudzeni Sofiju Sapegu. Notikumam sekoja Eiropas lidkompāniju aizliegums lidot pāri Baltkrievijai un faktiska Latvijas–Baltkrievijas diplomātisko attiecību pārtraukšana. Pratasevičam piesprieda astoņus gadus cietumā, taču pēc trim nedēļām Lukašenko viņu apžēloja; 2025. gadā Pratasevičs jau vadīja propagandas šovu valsts televīzijā.

Krievijas prakse

Kudors norāda, ka Putina režīmam raksturīga arī "selektīvā tiesiskuma" un "teletiesiskuma" prakse, politisko oponentu (Politkovska, Ņemcovs, Navaļnijs) vajāšana un nogalināšana, kā arī starptautiskas represijas pret pilsoņiem ārzemēs, ko fiksējusi organizācija "Freedom House". Pieminēta arī Ksenija Sobčaka, kas reiz uzskatīta par opozicionāri, bet vēlāk pieslējusies Kremļa propagandai.

Secinājumā autors uzsver, ka ne visi ārzemēs dzīvojošie krievi kalpo Kremlim, taču daļa opozīcijas organizāciju var radīt papildu drošības riskus Eiropai.