Kā Krima kļuvusi par nolaupīto ukraiņu pārvešanas centru

Ukraiņu žurnālistu veiktā izmeklēšana atklāj, ka Krievijas varas iestādes okupētajā Krimā nolaupīšanu pārvērtušas par apzinātu politiku. Šis ir pēdējā daļa no plašākas izmeklēšanas, kurā aplūkots, kā pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) padarījis nolaupīšanu vēl nežēlīgāku, slēptāku un plašāk izmantotu kā līdzekli domstarpību apspiešanai.

Izmeklēšanā konstatēts, ka Krimā izveidoti jauni slepeni aizturēšanas centri, kuros cilvēkus tur bez tiesas vairākus mēnešus vai pat gadus. Dažos centros kameras ir tik noslēptas, ka logi pastāvīgi aptumšoti, un ir ārkārtīgi grūti noskaidrot, kas tos vada. Visi centieni identificēt pazudušos cilvēkus saskaras ar koordinētu valsts šķēršļu radīšanu — tajā iesaistīti gan FDD, gan cietumu dienests, prokurori un tiesas.

Apstiprināto nolaupīšanas gadījumu skaits Krimā sasniedz 230, un tas, pēc žurnālistu teiktā, noteikti nav galīgais skaitlis. Otrā izmeklēšanas daļa vēsta, ka Krimu izmanto kā tranzīta centru cilvēkiem, kas nolaupīti citās okupētajās teritorijās, visbiežāk no Hersonas un Zaporižjas apgabaliem.

Vēl viens būtisks secinājums ir izmaiņas sieviešu nolaupīšanas jomā. Pirms 2022. gada bija apstiprināti tikai četri sieviešu nolaupīšanas gadījumi, un visi tie notika okupācijas pirmajās dienās. Tagad apstiprināto sieviešu nolaupīšanas gadījumu skaits pārsniedz trīsdesmit.

Šī izmeklēšana liecina, ka nolaupīšanas kļuvušas par Krievijas represiju instrumentu, kas skar ne tikai Krimas iedzīvotājus, bet arī cilvēkus no citiem okupētajiem reģioniem. Pilns izmeklēšanas teksts ir pieejams tikai Patreon abonentiem.