Kā Latvijā mainījušās aizgājēju pieminēšanas tradīcijas – no veļu mielastiem līdz attālinātai kapu kopšanai
Latvieši aizgājējus pieminējuši veļu laikā, kapusvētkos un Mirušo piemiņas dienā; tradīcijas mainījušās, bet vēlme saglabāt saikni nav zudusi. Aptauja rāda, ka 45,7% iedzīvotāju kapu kopšanu uzticētu profesionāļiem, bet pakalpojumu izmanto 2,4%.

Latvijā aizgājēju pieminēšanas tradīcijas gadsimtu gaitā ir mainījušās – no senajiem veļu mielastiem un kapusvētkiem līdz mūsdienu sveču iedegšanai kapos un kapu kopšanas pasūtīšanai attālināti. Mirušo piemiņas diena šogad ir 22. novembrī, un daudzas ģimenes tad apmeklē kapavietas. Tēmu izklāsta Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece un folkloras pētniece Janīna Kursīte, kā arī kapu kopšanas pakalpojumu sniedzējs “Cemety”, kura pasūtītā aptauja sniedz datus par mūsdienu paradumiem.
Veļu laiks
Veļu laiku tradicionāli atzīmēja rudenī, daudzviet no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Mājas izslaucīja, bet mielastam sagatavoja gaļu, putru, maizi un alu. Dažviet aizgājējiem atstāja ūdeni un tīrus dvieļus. Tika uzskatīts, ka pienācīgi uzņemti veļi var ietekmēt nākamā gada ražu, saimes labklājību un mājlopu veselību. Pēc mielasta tos pavadīja atpakaļ aizsaulē; dažviet saimnieki ar krāsns kruķi izbakstīja pagultes, lai gari dotos prom.
Kursīte uzsver, ka veļu laiks ir tikpat nozīmīgs kā Jāņi: pirmajā kāpina dzīves enerģiju, otrajā to pieklusina, atminoties aizgājējus. Viņa min arī ziņas par ugunskuru kapsētā, pār kuru dzīvie lēkuši šķīstīšanās nolūkā.
Kapusvētki
Kapusvētku tradīcija mūsdienu veidolā sāka veidoties 19. gadsimta pirmajā pusē un sākotnēji bija saistīta ar baznīcas dievkalpojumiem. Šī gadsimta otrajā pusē pēc tiem daudzviet rīkoja zaļumsvētkus ar mūziku un deju. Mūsdienās kapusvētki bieži ir radu un novadnieku tikšanās reize. Latgalē daudzviet joprojām notiek katoļu procesijas cauri kapsētai ar apstāšanos pie altāriem.
Kapu kopšana
Pēc “Norstat” veiktās un “Cemety” pasūtītās aptaujas 48,6% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka tuvinieku kapavietas neizdodas apkopt tik bieži, kā vēlētos. Galvenie iemesli ir laika trūkums (41,5%) un attālums līdz kapsētai (39,9%). Kapavietu kopšanu profesionālim uzticētu 45,7% respondentu, bet šādu iespēju šobrīd izmanto 2,4%.


