Kā rīkoties, ja debesīs pamana aizdomīgu dronu? NBS skaidro drošības principus
Nacionālie bruņotie spēki informē, ka Latvijā krituši septiņi bezpilota lidaparāti kopš Krievijas kara Ukrainā. Iedzīvotājiem jāzina, kā atpazīt apdraudējumu un kā rīkoties, tostarp jāievēro divu sienu princips.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir nokrituši septiņi bezpilota lidaparāti, bet vienu neitralizējuši NATO iznīcinātāji, liecina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apkopotā informācija. Drošības apsvērumu dēļ sīkākas ziņas par incidentiem netiek publiskotas, taču katru gadījumu izmeklē kompetentās iestādes.
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba virsnieks Helmuts Korns skaidro, ka droni var tikt izmantoti gan civilām, gan militārām vajadzībām, tāpēc jebkurš iespējams gaisa telpas apdraudējums tiek rūpīgi uzraudzīts. Ja rodas reāls risks, iedzīvotāji tiks brīdināti pa oficiālajiem kanāliem. Viņš norāda, ka negadījumi Latgalē ir tiešs rezultāts Krievijas elektroniskajai karadarbībai, kas traucē Ukrainas dronu navigāciju, liekot tiem novirzīties uz kaimiņvalstīm.
Kaujas droniem, kas iekļuvuši Latvijā, ir lidmašīnu tipa konstrukcija, to ātrums sasniedz 80–800 km/h, un tie lido 300–800 metru augstumā. Iekšdedzes dzinēja droni atgādina skaļu mopēdu, bet reaktīvie – reaktīvo lidmašīnu.
Rīcība, pamanot aizdomīgu objektu
Ja iedzīvotājs pamana dronu, vispirms jāizvērtē situācija. Latvijā bezpilota lidaparātus likumīgi izmanto privātpersonas, uzņēmumi un valsts dienesti. Tomēr, ja ir aizdomas par apdraudējumu, objektam nedrīkst tuvoties vai to fotografēt. Jāziņo pa tālruni 112, norādot precīzu vietu, virzienu, laiku un objekta izskatu vai skaņu. Nokritušam dronam vai tā atlūzām tuvoties aizliegts – jāatkāpjas drošā attālumā un jāzvana 112.
Brīdinājuma sistēma un divu sienu princips
Iedzīvotāji par iespējamu apdraudējumu tiek informēti ar šūnu apraides sistēmu. Dzeltenais brīdinājums nozīmē, ka apdraudējums ir iespējams – jābūt gataviem, bet tūlītēja rīcība nav nepieciešama. Oranžais brīdinājums liecina, ka apdraudējums ir konstatēts – jārīkojas nekavējoties saskaņā ar norādījumiem.
Korns iesaka lejupielādēt lietotni "112 Latvija" un pārliecināties, ka telefonā aktivizēta šūnu apraides paziņojumu saņemšana. Īpaši svarīgs ir divu sienu princips: jāizvēlas telpa, kurā starp cilvēku un ārējo vidi ir vismaz divas aizsargkonstrukcijas. Dzīvoklī tā ir vieta bez logiem, privātmājā – tālāk no ārsienām. Skolās jāpārvietojas uz iepriekš noteiktu drošo telpu. Drošajā vietā jāpaliek līdz oficiālam paziņojumam par apdraudējuma beigām.
Skolu rīcības plāni Kuldīgā
Kuldīgas novada pašvaldība izstrādājusi rīcības plānu izglītības iestādēm, kas nosaka, kā rīkoties, ja pamanīts aizdomīgs drons vai saņemts šūnu apraides brīdinājums. Plāns attiecas uz visām mācību iestādēm – no pirmsskolas līdz augstskolas filiālei. Ja brīdinājums saņemts ārpus darba laika, skolēnu pārvadājumi nenotiek, direktori lems par attālinātām mācībām vai to atcelšanu. Mācību laikā audzēkņi un personāls dodas uz pagrabstāvu vai telpām bez logiem, aizliegts pamest ēku. Vecāki aicināti nebraukt pēc bērniem – tie paliek pedagogu uzraudzībā.
Ja brīdinājums skar skolēnu autobusu, vadītājs nogādā pasažierus tuvākajā mūra ēkā. Ekskursijās pavadošais pedagogs pārņem vadību un patveras tuvākajā drošā celtnē. Pirmsskolas iestādes ārkārtas gadījumā strādā dežūrrežīmā, pieskatot bērnus, kuru vecāki strādā operatīvajos dienestos.
Kuldīgas bērnudārzs "Bitīte" jau izmēģinājis evakuāciju. Vadītāja Līga Megne stāsta, ka katrai grupai ir sava izeja, un mācības noritējušas veiksmīgi. Skolotāja Sintija Strautiņa bērniem skaidrojusi, ka dažreiz ārā notiek kaut kas nedrošs, un pieaugušie aizved uz drošu vietu – pagrabu vai koridoru bez logiem, kur sienas ir biezas. Bērni reaģējuši mierīgi un disciplinēti.
Ekspertu viedoklis
Kuldīgas novada civilās aizsardzības koordinators Dzintars Pakalns uzsver, ka pašvaldība apdraudējuma gadījumā sadarbosies ar NBS, VUGD un policiju. Dzeltenais brīdinājums liek būt modriem, bet oranžais – nekavējoties meklēt patvērumu. Ja cilvēki atrodas ārā, jādodas uz tuvāko patvertni vai jāaizsedzas ar automašīnu, betona bluķiem vai mežu. Viņš aicina Kurzemi gatavoties iespējamiem masveida dronu uzbrukumiem.
Kuldīdznieks un dronu speciālists Māris Akula skaidro, ka bezpilota lidaparāti iedalās fiksēto spārnu dronos un kvadrokopteros. Viņš norāda, ka droni tiek plaši izmantoti militāriem mērķiem.
Helmuts Korns atgādina: drošība ir kopīga atbildība. Gatavība nozīmē zināšanas, kā rīkoties ārkārtas situācijā – daudz labāk ir būt gatavam nekā neziņā.
