Kā Ukrainas triecieni rada degvielas trūkumu Krievijā?

Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas enerģētikas objektiem ir pastiprinājuši degvielas trūkumu, liekot prezidentam Vladimiram Putinam neierastā atklātībā atzīt situācijas nopietnību. Svētdien sanāksmē ar augstām amatpersonām Putins norādīja, ka ukraiņu triecieni ir noveduši pie degvielas normēšanas. "Jūs labi zināt, ka problēmas autovadītājiem un uzņēmumiem joprojām pastāv. Diemžēl joprojām ir rindas pie degvielas uzpildes stacijām," viņš teica, piebilstot, ka situācija prasa "sistēmiskus pasākumus, kas atbilstu pašreizējo izaicinājumu mērogam".

Ukrainas triecienu mērķi

Pēdējos mēnešos Ukraina ir pastiprinājusi uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, naftas glabātuvēm un sūknēšanas stacijām. Pagājušajā nedēļā Norsi, Krievijas ceturtā lielākā naftas pārstrādes rūpnīca un otrs lielākais benzīna ražotājs, apturēja darbību pēc ukraiņu drona uzbrukuma. Tāpat Ukraina uzbruka Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcai, kuras jauda ir 45 miljardi kubikmetru gadā, kā arī diviem naftas objektiem Krimā un piegāžu ostā pie frontes.

Ekonomiskā ietekme

Indra Overlands, Norvēģijas Starptautisko lietu institūta enerģētikas pētnieks, norāda, ka triecienu ietekme uz Krievijas ekonomiku "pieaug ar katru dienu". Lielākajā daļā reģionu ir ieviesti benzīna un dīzeļdegvielas pārdošanas ierobežojumi, dažas degvielas uzpildes stacijas ir slēgtas, un rindas var ilgt līdz 12 stundām. Tas traucē cilvēku pārvietošanos, preču pārvadājumus un lauksaimniecību. Eksperts brīdina, ka degvielas trūkums var ietekmēt jūlija-augusta ražas novākšanas sezonu, jo traktoriem un tehnikai nepieciešama degviela.

Degvielas krīze izraisa arī panikas pirkšanu un uzkrāšanu, kā rezultātā pieaug inflācija. Tomēr Krievijas militārais sektors ir cietis mazāk, jo tas joprojām ir prioritāte. Markku Kivinens no Helsinku Universitātes norāda, ka Krievija, ja nepieciešams, apies patērētāju vajadzības, lai uzturētu karu.

Politiskās sekas

Putina atzīšanās par degvielas trūkumu, pēc pētnieces Margaritas Zavadskas domām, bija neizbēgama, jo problēma kļuvusi pārāk redzama. "Pilnīga noliegšana būtu neizskatījusies ticama un radītu vēl lielākas reputācijas izmaksas," viņa saka. Tomēr eksperti uzskata, ka krīze, visticamāk, neizraisīs režīma sabrukumu, bet gan pakāpeniski grauj sabiedrības uzticību valstij. Zavadska piebilst: "Kad rūpnīcas deg un degviela kļūst reta, iedzīvotāji redz, ka valsts nespēj nodrošināt to, ko tā sola: drošību, stabilitāti un apgādi."