Kā uzņēmumam pareizi rīkoties, ja noticis kiberdrošības incidents
Eksperte skaidro, kas ir kiberdrošības incidents un kādi soļi uzņēmumam jāveic pēc tā konstatēšanas, tostarp ziņošana uzraugošajām iestādēm. Ātra un plānota rīcība var būtiski mazināt nodarīto kaitējumu.
Kiberuzbrukumi mūsdienās skar uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma vai nozares, un mākslīgā intelekta attīstība kopā ar sociālās inženierijas paņēmieniem padara šos uzbrukumus arvien sarežģītākus un grūtāk pamanāmus. Bieži vien uzņēmumi ilgstoši pat neapzinās, ka to sistēmās jau ir noticis drošības pārkāpums.
Par kiberdrošības incidentu uzskatāms jebkurš notikums, kas apdraud datu vai pakalpojumu pieejamību, integritāti vai konfidencialitāti. Visbiežāk sastopamie veidi ir izspiedējvīrusu uzbrukumi, kad noziedznieki šifrē datus un pieprasa izpirkumu, pikšķerēšanas mēģinājumi ar viltus e-pastiem, klientu datu zādzība un publiskošana, tīmekļvietņu darbības traucēšana, kā arī uzbrukumi caur IT pakalpojumu sniedzējiem, kas atver piekļuvi to klientu sistēmām.
Pirmie soļi pēc incidenta atklāšanas
Svarīgākais faktors ir ātrums — pirmās stundas nosaka, cik plaši būs zaudējumi. Konstatējot incidentu, jāinformē uzņēmuma vadība, jāizolē skartās sistēmas, lai apturētu tālāku izplatīšanos, un jāveic kaitējuma novērtējums, dokumentējot visas darbības. Tālāk nepieciešams izstrādāt krīzes vadības plānu, vajadzības gadījumā ziņot uzraugošajām iestādēm un piesaistīt IT speciālistus, juristus vai citus ekspertus.
Lai šie soļi noritētu bez kavēšanās, uzņēmumam ieteicams jau iepriekš izstrādāt incidentu pārvaldības plānu — tas ļauj darbiniekiem uzreiz zināt, kur vērsties, un mazina gan finansiālos zaudējumus, gan iespējamos sodus.
Ziņošanas termiņi
Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Nacionālais kiberdrošības likums, jāziņo CERT.LV — agrīnais brīdinājums 24 stundu, sākotnējais ziņojums 72 stundu, bet gala ziņojums mēneša laikā no atklāšanas. Ja skarti personas dati un pastāv risks cilvēku tiesībām, 72 stundu laikā jāziņo arī Datu valsts inspekcijai, savukārt augsta riska gadījumā jāinformē arī paši skartie cilvēki. Pat ja ziņošana nav obligāta, ieteicams visus incidentus dokumentēt turpmākai atbilstības pierādīšanai.
