Kad dzīvoklis nav dzīvoklis: slēptie riski, pērkot nekustamo īpašumu

Sertificēta mākleri un nekustamo īpašumu biroja Ingrad vadītāja Aleksandra Sandstrēma intervijā Radio 4 skaidroja, ka pretēji izplatītajam uzskatam, šādā dzīvoklī var reģistrēties. Pēc 2019. gada likuma grozījumiem reģistrācija ir atkarīga no faktiskās dzīvesvietas, nevis telpas statusa.

Tomēr pircējiem, kas vēlas mājokļa kredītu, jārēķinās, ka bankas šādus objektus uzskata par komerciālu īpašumu. Tāpēc pirmā iemaksa un procentu likme var būt augstāka. Konkrētie nosacījumi ir atkarīgi no katras bankas iekšējās politikas.

Šādi dzīvokļi radās pārmaiņu rezultātā nekustamā īpašuma tirgū. Iepriekš bija liels pieprasījums pēc komerctelpām un īstermiņa īres apartamentiem, tāpēc attīstītāji tos aktīvi būvēja. Pēc pandēmijas pieprasījums mainījās, bet prasības par noteiktu komerctelpu īpatsvaru saglabājās. Rezultātā attīstītāji bieži pārdod šādas platības kā parastus dzīvokļus, lai gan juridiski to statuss ir komerciāls.

Šādi objekti parasti ir lētāki nekā līdzīgi dzīvokļi, jo tiem ir mazāk prasību, piemēram, attiecībā uz stāvvietu vai pieliekamo skaitu. Investoriem tas var būt izdevīgi, bet dzīvošanai ir svarīgi aspekti. Sandstrēma norāda: "Ja domājat, ka pērkat lētāk par 20%, bet pēc 3-4 gadiem viegli pārdosiet, ņemiet vērā – šīs preces likviditāte ir zemāka, un pircēju būs mazāk. Tas ietekmē cenu, pat ja dzīvoklis ir labā vietā. Cilvēki no neziņas baidās pirkt."

Viņa iesaka jau iepriekš domāt ne tikai par pirkumu, bet arī par turpmāko pārdošanu. Dzīves apstākļi var mainīties, un komerctelpu pārdot ir grūtāk. Turklāt īpašniekiem jāņem vērā nodokļu īpatnības. Komerciālam īpašumam nepienākas zemes nodokļa atlaide, kas paredzēta mājoklim, kas ir īpašnieka dzīvesvieta. Pārdodot, nodokļu iestāde automātiski uzskata darījumu par komerciāla īpašuma pārdošanu. Ja īpašnieks tur dzīvoja un vēlas izmantot nodokļu atvieglojumu, tas dokumentāli jāpierāda.