Kāda ir augstskolu akadēmiskās šķīrējtiesas loma studentu strīdos

Sākoties jaunajam studiju gadam, aktuāls kļūst jautājums, kur beidzas docētāja tiesības brīvi vērtēt studenta zināšanas un kur sākas augstskolas pienākums nodrošināt taisnīgu procesu. Par to skaidrojumu sniedz publikācija LV portālā, analizējot akadēmiskās šķīrējtiesas darbību augstskolās.

Neraugoties uz nosaukumu, akadēmiskā šķīrējtiesa nav komercstrīdu izšķiršanas institūcija Civilprocesa likuma izpratnē, bet gan augstskolas pašpārvaldes daļa, kuras darbību nosaka Augstskolu likums. To aizklāti ievēlē no akadēmiskā personāla, administratīvā personāla pārstāvjiem tajā nav vietas, savukārt vismaz piektdaļu sastāva veido studējošo pārstāvji. Lēmumus izpilda augstskolas vadība.

Ko izskata šķīrējtiesa

Institūcija izskata studējošo un mācībspēku sūdzības par akadēmiskās brīvības ierobežojumiem, strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī administratīvo aktu apstrīdēšanu. Tipiski gadījumi saistīti ar eksmatrikulāciju, akadēmisko atvaļinājumu, pielaišanu pārbaudījumiem vai studiju rezultātu atzīšanu. Svarīgi nesajaukt šo institūciju ar fakultātes apelācijas komisiju, kas vērtē konkrēta pārbaudījuma norisi, un ar administratīvo tiesu, kas pārbauda jau paša šķīrējtiesas lēmuma tiesiskumu.

Lai gan augstskolām ir autonomija noteikt vērtēšanas kritērijus, tas nenozīmē imunitāti pret pārbaudi – šķīrējtiesa var vērtēt, vai prasības bijušas skaidras un vienlīdzīgi piemērotas, vai students ticis uzklausīts un vai lēmumā nav acīmredzamas kļūdas vai patvaļas.

Rīgas Stradiņa universitātes pieredze

Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas prakse liecina, ka lēmumi tikuši gan atstāti spēkā, gan atcelti. Konstatējot procesuālus trūkumus, institūcija atcēlusi eksmatrikulāciju, noteikusi papildu termiņus vai uzdevusi organizēt atkārtotu pārbaudījumu citā komisijas sastāvā, tomēr pati nekad nav mainījusi vērtējumu. Vienlaikus prakse rāda, ka ne visi ar studijām saistīti strīdi – piemēram, privāttiesiski naudas atmaksas jautājumi – ietilpst šīs institūcijas kompetencē.

Publikācijā uzsvērts, ka efektīvam apstrīdēšanas iesniegumam jābūt konkrētam – tajā jānorāda apstrīdētais lēmums, pārkāptā prasība un vēlamais risinājums. Augstskolām likums ļauj pašām izlemt, vai veidot šādu institūciju, taču tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai augstskolas lēmumi būtu juridiski pamatoti un tiesiski.