Kafija var aizsargāt sirdi, bet enerģijas dzērieni – apdraudēt

Amerikas Sirds asociācija (AHA) publicējusi jaunu zinātnisku paziņojumu par kofeīna un sirds un asinsvadu veselības saistību. Tajā apkopota jaunākā informācija par kofeīnu, kas ir pasaulē visplašāk lietotais stimulants. Asociācija norāda, ka lielākajai daļai pieaugušo drošs ir līdz 400 mg kofeīna dienā, kas atbilst aptuveni 3 līdz 5 tasēm filtrētas kafijas bez piedevām.

Pētījumi liecina, ka melna kafija bez cukura, sīrupiem vai krējuma var būt saistīta ar mazāku 2. tipa cukura diabēta, sirds slimību, insulta, sirds mazspējas un dažu ritma traucējumu risku. Tomēr kafiju nedrīkst uzskatīt par vienīgo kofeīna avotu – tēja, šokolāde, sodas un medikamenti arī satur kofeīnu. Pētnieki atzīmē, ka lielākā daļa secinājumu balstīti novērojumu pētījumos, tāpēc cēloņsakarības nav pierādītas.

Problēmas rodas ar augstām kofeīna devām. Enerģijas dzērieni, tostarp enerģijas šāvieni, satur 40–69 mg kofeīna uz unci – trīs līdz četras reizes vairāk nekā parasta kafija. Šādas koncentrācijas var paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt sirds ritma traucējumus pat veseliem cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam. Augstas devas saistītas arī ar paātrinātu kofeīna uzsūkšanos, īpaši, ja dzērienos ir citas vielas, kas pastiprina efektu.

Paziņojumā uzsvērts, ka kofeīna ietekme ir individuāla – atkarīga no ģenētikas, vielmaiņas, vecuma un lietošanas paradumiem. Cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu ir īpaši jutīgi pret kofeīna spiedienu paaugstinošo efektu. Turklāt dažas kafijas pagatavošanas metodes, piemēram, espreso vai franču presē, palielina “sliktā” holesterīna līmeni saturošā kafestola dēļ, savukārt filtrētā vai šķīstošā kafijā šīs vielas nav.

AHA aicina veikt stingrākus randomizētus pētījumus, lai precīzāk noteiktu dažādu kofeīna avotu ietekmi. Kamēr nav pietiekami daudz datu, kofeīns netika iekļauts asociācijas 2026. gada uztura vadlīnijās sirds veselībai. Galvenais ieteikums – sekot savai pašsajūtai un konsultēties ar ārstu par piemērotāko kofeīna daudzumu.