Kaja Kallasa atbild Izraēlas ārlietu ministram, kurš paziņojis par visu kontaktu pārtraukšanu
ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa atbildējusi Izraēlas ārlietu ministra Gideona Saāra paziņojumam par visu saišu pārtraukšanu, jo viņa esot salīdzinājusi Izraēlu ar Dienvidāfrikas aparteīda režīmu.
Kaja Kallasa, Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, reaģēja uz Izraēlas ārlietu ministra Gideona Saāra paziņojumu, ka viņš pārtrauc visu saziņu ar viņu. Saārs to darīja, atsaucoties uz ziņojumiem, ka Kallasa maijā Meksikā esot salīdzinājusi Izraēlu ar Dienvidāfrikas bijušo aparteīda režīmu. Kallasa tolaik Meksikā tikās ar augstām amatpersonām ES centienu veicināt sadarbību ar Latīņameriku ietvaros. Saārs sociālajos tīklos ceturtdien paziņoja, ka līdz šim nav saņemts nekāds viņas noliegums, precizējums vai atbilde par šo nopietno apgalvojumu. Viņš piebilda: tāpēc kā Izraēlas valsts ārlietu ministram man nav citas izvēles, kā pārtraukt visu saziņu ar Kallasu, kamēr viņa neatsauks asinsapmelošanu, ko vērsusi pret vienīgo ebreju valsti pasaulē. Atbildot uz to, Kallasa norādīja, ka viņa vērtē dialogu un iesaisti ar Izraēlu un ka ES joprojām ir apņēmusies veidot konstruktīvas attiecības. Tomēr viņa nepieminēja ziņoto aparteīda komentāru, ko Saārs ātri pamanīja. Pat jūsu vārdos šeit jūs izvairāties noliegt vai nosodīt to, kas jums tiek piedēvēts un ir publicēts atklātībā, viņš atbildēja. Ja jūs tiešām teicāt šīs kauna un apmelojuma vērtās lietas - stāviet aiz tām. Ja jūs tās neteicāt - noliedziet. Savā ierakstā Kallasa piebilda, ka ES nostāja ir stingra, ka divu valstu risinājums joprojām ir vienīgais dzīvotspējīgais ceļš uz mieru Tuvajos Austrumos. ES ir nosodījusi nelikumīgās Izraēlas apmetnes Rietumkrastā, kas padara šo mērķi arvien grūtāk sasniedzamu, viņa rakstīja. Divu valstu risinājums ir priekšlikums izveidot divas suverēnas, demokrātiskas valstis bijušās mandātteritorijas Palestīnas apgabalā, ar Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu. Septembrī 142 valstis ANO Ģenerālajā asamblejā nobalsoja par divu valstu risinājumu. Izraēla, Argentīna, Ungārija, Mikronēzija, Nauru, Palau, Papua-Jaungvineja, Paragvaja, Tonga un ASV balsoja pret, bet 12 valstis atturējās. Karš Gazā sākās pēc Hamas teroristu grupējuma 2023. gada 7. oktobra uzbrukumiem Izraēlai, kad tika nogalināti aptuveni 1200 cilvēku un vēl aptuveni 250 tika saņemti gūstā Gazas joslā. Izraēlas valdība atbildēja ar gaisa triecienu kampaņu un sauszemes iebrukumu teritorijā, ko tā saka, ka mērķis ir iznīcināt Hamas. Gazas veselības ministrija saka, ka konflikta rezultātā miruši aptuveni 73 000 cilvēku.
