Kaļiņingradā 66 gadus vecu cilvēktiesību juristi par valsts nodevību notiesā uz 12 gadiem cietumā
Krievijas Baltijas jūras eksklāvā Kaļiņingradā tiesa piesprieda 12 gadu cietumsodu 66 gadus vecajai juristei Marijai Bontsleri, apsūdzot viņu informācijas nodošanā Ukrainai. Viņas aizstāvji uzsver, ka minētā informācija nebija slepena.
Kaļiņingradas apgabala tiesa Krievijas eksklāvā pie Baltijas jūras ceturtdien notiesāja 66 gadus veco cilvēktiesību juristi Mariju Bontsleri uz 12 gadiem cietumā par valsts nodevību. Prokurori viņu apsūdzēja jutīgas informācijas nodošanā Ukrainai. Lieta ir daļa no plašākas Krievijas prakses sodīt cilvēkus par rīcību, kas saistīta ar karu Ukrainā, un arī juristus, kuri aizstāv politiski jutīgās lietās apsūdzētos.
Apgabals atrodas starp Lietuvu un Poliju, un par spriedumu ziņo cilvēktiesību organizācija „Slovo Zashchite”. Tās teiktais liecina, ka Bontslere Kaļiņingradā bija strādājusi ar vairākiem cilvēkiem, kuriem inkriminēti politiski noziegumi.
Ko apsūdzība apgalvo
Tiesas paziņojumā, kas publicēts Telegram, sieviete nav nosaukta vārdā. Tajā teikts, ka viņu aizturējis FSB, Krievijas drošības dienests, aizdomās par informācijas nodošanu Ukrainai kopš 2024. gada. Tā attiecās uz drošības darbiniekiem Kaļiņingradā. Prokurori apgalvoja arī, ka viņa nodevusi datus par krimināllietām eksklāvā, kas interesējušas Kijivu.
Papildus cietumsodam tiesa viņai noteica vēl gadu ilgus darbības ierobežojumus. Pēc „Slovo Zashchite” datiem, prokurori bija pieprasījuši 15 gadu cietumsodu.
Slēgta tiesas procesa kritika
Organizācija norāda, ka process noritēja aiz slēgtām durvīm. Bontslere un viņas aizstāvji esot nevarējuši tajā piedalīties, un viņai ļāva teikt tikai pēdējo vārdu. Aizstāvji apgalvoja, ka neviena no prokuroru minētajām ziņām nebija slepena, kā arī to, ka aizturēšanas laikā juristes veselības stāvoklis bija slikts.
Konteksts
Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Krievijas parlaments pieņēma likumus, kas aizliedz publiski „diskreditēt” armiju un izplatīt „viltus ziņas” par bruņotajiem spēkiem. Krievijas tiesas jau agrāk ir sodījušas juristus, kuri uzņēmušies politiski jutīgas lietas. 2025. gada janvārī tiesa piesprieda no trīs ar pusi līdz piecus ar pusi gadiem cietumā trim mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija juristiem apsūdzībās par „ekstrēmismu”. Šo lietu plaši uzskatīja par mēģinājumu atturēt aizstāvjus no politisku lietu uzņemšanās.
