Kaļiņingradas apgabalā būvē milzu radaru, kas Krievijai ļautu novērot gandrīz visu Eiropu
Krievijas Kaļiņingradas apgabalā netālu no Gvardeiskas gandrīz pabeigta liela tāldarbības radara būve. Drošības eksperti uzskata, ka tas varētu aptvert aptuveni 3000 kilometru rādiusu, ieskaitot gandrīz visu Eiropu un Ukrainu.
Krievijas eksklāvā Kaļiņingradas apgabalā, netālu no Gvardeiskas, gandrīz pabeigta liela tāldarbības radaru kompleksa būvniecība. Drošības eksperti vērtē, ka sistēma varētu novērot objektus aptuveni 3000 kilometru attālumā, tātad aptvert gandrīz visu Eiropu un visu Ukrainas teritoriju. Tas ievērojami paplašinātu Maskavas izlūkošanas iespējas un skar NATO dalībvalstu drošību, tostarp Baltijas reģionā. Par to raksta Lietuvas medijs “Lrytas.lt”.
Ko rāda satelītattēli
Attēlos redzams komplekss ar trim dažādos virzienos izstieptām konstrukcijām, no kurām katra ir garāka par 500 metriem. Objekts būvēts mežainā dabas rezervāta teritorijā. Krievija oficiāli nav apstiprinājusi šīs būves uzbūvi.
Lietuvas atvaļinātais virsnieks un drošības eksperts Vaidots Malinjonis izdevumam “Deutsche Welle” sacīja, ka radars spēs saskatīt objektus pat aiz Zemes izliekuma. Viņš uzskata, ka sistēma varētu pārtvert satelītsakarus, konstatēt lidaparātu kustību un atklāt ballistiskās raķetes. Vai tā darbosies, kā plānots, vēl nav zināms, taču būvniecība noteikti notiek.
Somijas un Polijas kosmosa un aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums ICEYE, kā vēsta “The Times”, šādas sistēmas raksturo kā paredzētas galvenokārt elektronisko signālu uztveršanai un traucēšanai. Malinjonis piebilst, ka radaru varētu izmantot arī uzbrukuma operācijās, jo tas dotu vairāk informācijas par mērķiem, piemēram, NATO karavīru pārvietošanos.
Citi militārie objekti apgabalā
Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, atsaucoties uz ICEYE datiem, raksta par vēl vienu lielu apaļas formas antenu kompleksu aptuveni 50 kilometrus uz rietumiem no Gvardeiskas, netālu no Čerņahovskas. Apgabalā esot vairāk nekā 20 radioizlūkošanas un elektroniskās karadarbības objektu. Attēlos redzamas arī jaunas iznīcinātāju nojumes Kaļiņingradas-Čkalovskas lidlaukā un S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmu pozīcijas Baltijskā.
Analītiķu vērtējums
Latvijas ģeopolitikas analītiķe Evija Djatkovica norāda, ka radars palīdzētu Krievijai novērst trūkumus zemu lidojošu objektu atklāšanā, kas varētu mazināt dronu efektivitāti. Viņa brīdina par abu pušu militarizācijas turpināšanos un aicina Rietumus stiprināt atturēšanu. Kā piemēru viņa min Poliju, kas pielāgo Baltijas jūras vēja elektrostaciju infrastruktūru NATO novērošanai, kā arī “Rheinmetall” un ICEYE sadarbību radara satelītu izstrādē; pirmos satelītus plānots orbītā nogādāt 2027. gada sākumā.
