Kallasa: diskusija par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam turpināsies
ES ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Īrijā atkal skarts jautājums par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas labā, un ES augstā pārstāve Kaja Kallasa apsolīja diskusiju turpināt.
Trešdien, 2. septembrī, Viklovā (Īrijā) notika Eiropas Savienības ārlietu ministru neformālā sanāksme, kurā atkal tika izvirzīts jautājums par iesaldēto Krievijas valsts aktīvu iespējamo izmantošanu Ukrainas atbalstam. Par to pēc sanāksmes preses konferencē informēja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa.
Pēc viņas teiktā, vairāki ministri no jauna pievērsās šim jautājumam, un diskusija par to turpināsies arī turpmāk. Kallasa uzsvēra, ka Krievijai jāmaksā par nodarītajiem postījumiem.
Beļģijas nostāja
Agrāk ziņots, ka Beļģijas valdībai jautājums par iesaldēto Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainas atbalstam nav pilnībā noraidīts, taču Briselē saglabājas iebildes, kas tika paustas 2025. gada decembrī. Vienlaikus izskanējusi informācija, ka daļa Beļģijas valdības pārstāvju kategoriski iebilst pret šādu aktīvu izmantošanu, uzskatot šo ideju par tādu, kas nav apspriežama.
Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo, augusta vidū apmeklējot Kijivu, norādīja, ka Beļģijai nepieciešamas garantijas, ka tā ar iespējamajiem izdevumiem netiks atstāta viena pati.
Citu valstu aicinājums
Jau iepriekš Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija bija nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijai, aicinot atsākt darbu pie mehānisma, kas ļautu izmantot iesaldētos Krievijas suverēnos aktīvus Ukrainas finansēšanai.
