Kallasa: Krievija miera sarunās Ukrainā “izliek lamatas”
ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa brīdina neiekrist Krievijas lamatās, kas ar Eiropas drošības debatēm cenšas novērst uzmanību no agresijas. ES līderi Dublinā vienojās par Eiropas sarunu komandu: ES iestādes un E5 valstis.

ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa piektdien Dublinā, ierodoties ES valstu un valdību vadītāju sammitā, aicināja neiekrist lamatās, ko “izliek Krievija”. Pēc viņas teiktā, Maskava mēģina uzsākt diskusiju par Eiropas drošību, lai novērstu uzmanību no savas agresijas pret Ukrainu. Tikmēr sammitā ES līderi vienojās, kas pārstāvēs Eiropu iespējamās miera sarunās par karu Ukrainā.
“Mums ir viens agresors un viens upuris, un agresoram nav drošības bažu,” sacīja Kallasa. Viņa piebilda, ka Krieviju neviens nav uzbrucis, bet pati tā ir uzbrukusi citiem.
Sarunu formāts
Krievija sarunās atkal izvirzījusi stingras prasības pilnībā pārveidot Eiropas drošības sistēmu. Šādas prasības 2021. gadā tika noraidītas, jo uzskatīja, ka tās aizskar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu suverenitāti. Jaunākā sarunu kārta starp Ukrainu, Krieviju un ASV šonedēļ notika Abu Dabī.
ASV prezidenta Donalda Trampa sūtnis Džareds Kušners ceturtdienas vakarā paziņoja, ka Krievija un Ukraina piekritušas nākamajā kārtā iesaistīt eiropiešus. Krievija to ātri apgāza. Kremlis piektdien norādīja, ka lēmumu par paplašināta formāta sarunām pieņems, kad sapratīs Eiropas patiesos nodomus. Krievijas galvenais sarunu vedējs Abu Dabī Vladimirs Medinskis sacīja, ka nav skaidrs, ko ar Eiropu apspriest.
Eiropadomes prezidents Antonio Košta pēc sammita pavēstīja, ka līderi vienojušies par sarunu komandu: ES iestādes un E5 valstis — Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija un Polija. “Eiropai jārunā ar vienu skaidru un vienotu balsi,” viņš teica.
Vācijas kancleris Fridrihs Mercs norādīja, ka Eiropas drošības arhitektūra jau pastāv un to nav nepieciešams apspriest. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka Eiropas līdzdalība sarunās ir pašsaprotama. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons uzskatīja, ka jautājums par pārstāvi ir “nedaudz pārspīlēts”, un atbalstīja vairākus formātus. Vairāki sammita dalībnieki, tostarp Kallasa, uzsvēra arī Apvienotās Karalistes iesaisti.


/nginx/o/2026/11/11/18028736t1h57a2.jpg)