Kanāda arvien vairāk skatās uz Eiropu, nogurusi no ASV spiediena

Kanāda arvien biežāk pievērš skatienu Eiropai, un tam ir konkrēts iemesls — nogurums no pastāvīgajiem izteikumiem Vašingtonā par to, ka valstij vajadzētu kļūt par ASV 51. štatu. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nesen paziņojusi, ka ES sāks sarunas ar Kanādu par asociētās dalības statusu.

Kanāda pēc kopējās platības, ieskaitot jūras teritoriju, ir otrā lielākā valsts pasaulē, apsteidzot gan Ķīnu, gan ASV, taču lielākā daļa no vairāk nekā 41 miljona iedzīvotāju dzīvo šaurā joslā gar robežu ar ASV — galvenokārt Ontārio un Kvebekas provincēs. Valstij ir bagātīgi dabas resursi, tostarp naftas rezerves, kas divkārt pārsniedz Krievijas apjomu, kā arī metālu rūdas un dabasgāze.

Vēsturiska paralēle ar Igauniju

Arī Igaunijai savulaik bijis asociācijas līgums ar ES — tas stājās spēkā 1998. gadā, sešus gadus pirms pilntiesīgas dalības. Līdzīgs varētu būt jaunā līguma raksturs ar Kanādu, lai gan tā precīzais saturs vēl nav zināms. Bezvīzu režīms starp ES un Kanādu jau pastāv, tāpēc ticamāk, ka vienošanās atvieglotu darba un studiju iespējas otrā okeāna krastā.

Jāatceras, ka starp ES un Kanādu jau darbojas plašs tirdzniecības līgums CETA, kas atceļ 99% muitas nodokļu, taču vairākas ES dalībvalstis desmit gadu laikā to vēl nav ratificējušas.

Sociologu aptauja, ko septembra sākumā veica Abacus Data, atklāja — 80% kanādiešu atbalsta dziļāku stratēģisko sadarbību ar ES ārpolitikā, aizsardzībā un ekonomikā, bet 81% vēlas ciešāku integrāciju pat tad, ja Kanāda paliktu ārpus ES. Pārsteidzoši, ka par pilntiesīgu dalību ES iestātos 49% aptaujāto, pret — 30%. Kanādas premjerministru Marku Kārniju Eiropas Parlamentā Strasbūrā nesen sagaidīja ar lielu sajūsmu.