Kanāda sankcijās pret astoņiem krieviem saistībā ar Ukrainas bērnu deportāciju
Kanāda ir noteikusi sankcijas astoņiem Krievijas pilsoņiem saistībā ar Ukrainas bērnu deportāciju, kamēr no vairāk nekā 20 000 deportēto bērnu mājās atgriezušies tikai aptuveni 2500.
Kanādas valdība ir iekļāvusi sankciju sarakstā astoņus Krievijas pilsoņus, kas saistīti ar Ukrainas bērnu piespiedu deportāciju. Lēmums nozīmē, ka nevienai personai vai uzņēmumam Kanādā turpmāk nav atļauts veikt darījumus ar šo astoņu personu īpašumu vai aktīviem, kas atrodas Kanādā.
Sankcijas stājās spēkā nedēļu pirms Ukrainas valsts vadītāja ierašanās Kanādā oficiālām sarunām, kas liecina par laika izvēles saistību ar diplomātisko vizīti.
Lēmums pieņemts kontekstā, kurā no vairāk nekā 20 000 Ukrainas bērnu, kas kopš kara sākuma tikuši deportēti uz Krieviju vai Krievijas kontrolētajām teritorijām, mājās līdz šim atgriezušies tikai aptuveni 2500. Tas nozīmē, ka lielākā daļa deportēto bērnu joprojām nav atgriezti savām ģimenēm vai Ukrainai.
Bērnu deportācija tiek uzskatīta par vienu no smagākajiem apsūdzību aspektiem, ko starptautiskā sabiedrība saista ar Krievijas rīcību Ukrainā. Kanādas sankcijas pievienojas citu valstu un starptautisku organizāciju centieniem saukt pie atbildības personas, kas iesaistītas šajā procesā.
Astoņu personu iekļaušana sarakstā ir daļa no plašākas Kanādas sankciju politikas pret Krievijas pilsoņiem, kas saistīti ar karadarbību Ukrainā. Konkrēti šo personu vārdi un lomas deportācijas procesā avota tekstā nav minēti, taču sankciju būtība — īpašumu un aktīvu iesaldēšana — liecina, ka Kanāda šīs personas uzskata par tieši saistītām ar bērnu piespiedu pārvietošanu.
Jautājums par deportēto bērnu atgriešanu turpina būt viens no centrālajiem tematiem starptautiskajās sarunās par Ukrainu, un pašreizējie skaitļi liecina, ka process norit lēni salīdzinājumā ar kopējo deportēto bērnu skaitu.
