Kanāda uz nenoteiktu laiku aptur plānus paplašināt eitanāziju personām ar garīgām slimībām

Kanāda uz nenoteiktu laiku aptur plānus paplašināt medicīniski atbalstītas miršanas likumu, to attiecinot uz cilvēkiem, kuru vienīgais veselības traucējums ir garīga slimība. Valdība kā iemeslu min vienprātības trūkumu par to, kam šādas tiesības būtu jāpiešķir. Valstī šo programmu dēvē par Maid.

Tieslietu ministrs Šons Frāzers trešdien norādīja, ka, lai gan pilnīgas vienprātības šajā jautājumā nav, valdība uzskata izvēlēto pieeju par pareizu šajā brīdī. Tas nozīmē, ka cilvēki ar garīgu slimību kā vienīgo diagnozi nevarēs izmantot eitanāziju 2027. gada martā, kā bija plānots. Tuvāko nedēļu laikā valdība iesniegs likumprojektu, kas paplašināšanu aptur uz nenoteiktu laiku.

Tas paredz arī iespēju pacientiem ar progresējošu neārstējamu slimību iepriekš piekrist miršanas palīdzībai, pirms veselības stāvoklis pasliktinās tiktāl, ka viņi vairs nespēj izteikt piekrišanu. Galīgo lēmumu atstās atsevišķu provinču ziņā. Federālajā līmenī šādi iepriekšēji pieprasījumi pašlaik nav atļauti, bet Kvebekā tie ir pieļauti smagi un neārstējami slimiem cilvēkiem.

Kā mainījies regulējums

Medicīniski atbalstīta miršana Kanādā kļuva legāla 2016. gadā neārstējami slimiem cilvēkiem, un viņi joprojām veido lielāko daļu gadījumu. Pēc tiesas procesa Kvebekā 2021. gadā to paplašināja, iekļaujot cilvēkus ar neārstējamām slimībām, kuru nāve nav nenovēršami tuvu. Šo ceļu dēvē par otro sliedi. Paplašināšanu uz garīgām slimībām sākotnēji bija plānots ieviest 2023. gadā, taču to atlika divreiz, lai izvērtētu praktisko īstenošanu.

Argumenti abās pusēs

Paplašināšanas atbalstītāji uzskata, ka cilvēkiem ar garīgām slimībām jābūt tādām pašām tiesībām kā citiem pacientiem. Tiesās joprojām tiek skatīta federāla lieta, kurā apstrīd valdības agrāko lēmumu atlikt piekļuvi. Frāzers atzina, ka šajā jautājumā nākotnē var iesaistīties Augstākā tiesa. Klēra Brosō, kurai ir ārstēšanai nepakļāvies bipolārais traucējums, un kura piedalās šajā lietā, BBC šogad teica, ka eitanāzija viņai nodrošinātu drošu nāvi.

Protams, pastāv bažas, vai medicīna pietiekami labi izprot garīgās slimības, lai noteiktu atbilstības kritērijus. Daži eksperti arī norāda, ka programma var kļūt par veidu, kā mazināt ciešanas cilvēkiem, kuriem labāk palīdzētu pieejamāks mājoklis un veselības aprūpe. Parlamentārā komiteja šogad ieteica garīgās slimības gadījumus nenoteikti ilgi izslēgt no programmas un norādīja uz steidzamu vajadzību uzlabot garīgās veselības pakalpojumu pieejamību. Daļa komitejas locekļu ar šo ieteikumu nepiekrita.