Kanāda vēlas pievienoties ES 90 miljardu eiro aizdevumam Ukrainai

Kanāda risina sarunas par dalību Eiropas Savienības izveidotajā 90 miljardu eiro aizdevumā Ukrainai, liecina Financial Times avotu sniegtā informācija, ko pārpublicējusi European Pravda. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ar šo soli cenšas stiprināt transatlantiskās saites un mazināt valsts atkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Abas puses cer panākt vienošanos par Kanādas ieguldījuma apmēru vēl pirms ES samita, kas oktobra beigās notiks Monreālā. Avoti norāda, ka Kārnijs jau kādu laiku strādā pie liberālu valstu alianses veidošanas, kuru vienotu apņemšanās saglabāt daudzpusēju kārtību — kārtību, ko satricinājusi ASV prezidenta Donalda Trampa politika. Ar iesaistīšanos aizdevumā Kārnijs vēloties apliecināt savu apņemšanos attiecībā pret Eiropas sabiedrotajiem.

Pašlaik vienīgā valsts ārpus ES, kas jau devusi ieguldījumu šajā aizdevumā, ir Apvienotā Karaliste. Kāds Eiropas amatpersona pauda pateicību par Kanādas līdzšinējo atbalstu Ukrainai un izteica gatavību turpmākai sadarbībai, piebilstot, ka ES tiecas pēc pēc iespējas ciešākām attiecībām ar Kanādu.

Vizītes Eiropā

Kārnijs dodas uz Eiropu, kur 16. septembrī Strasbūrā tiksies ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu. Pēc tam viņš plāno doties uz Liverpūli, lai tiktos ar Apvienotās Karalistes jauno premjerministru Endiju Bērnhemu.

Konteksts

Nesen kļuva zināms, ka ES dalībvalstis vienojušās iegādāties ASV ražotās pretraķešu iepērkotājraķetes Ukrainas Patriot sistēmām par kopējo summu 3,2 miljardi eiro, izmantojot līdzekļus no minētā 90 miljardu eiro aizdevuma. ES arī norādījusi, ka šis aizdevums segs vien divas trešdaļas no Ukrainas vajadzībām 2026.–2027. gadā.