Kanādieši atbalsta ciešāku saikni ar Eiropas Savienību

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ceturtdien uzrunājis Eiropas Parlamentu Strasbūrā, paužot atbalstu idejai, ka Kanāda varētu kļūt par Eiropas Savienības pirmo "asociēto locekli". Viņš aicinājis padziļināt sadarbību aizsardzības un energētikas jomā, kā arī atvieglot iespējas jauniešiem abpus Atlantijas okeānam dzīvot, strādāt un studēt vienam otra teritorijā. Kārnijs uzsvēra, ka Kanāda un Eiropa ir "spēcīgākas kopā", saskaroties ar "geopolitisko lūzumu".

Jāatzīmē, ka "asociētā locekļa" statuss pašlaik ES sistēmā nemaz nepastāv, un tā ieviešana varētu ilgt gadiem, jo tam būtu nepieciešams visu 27 ES dalībvalstu apstiprinājums. Neskatoties uz to, ziņa par runu Kanādā izraisījusi plašu atbalstu, tostarp sociālajos tīklos, kur cilvēki minējuši iespējas studēt Eiropas universitātēs par izdevīgākām cenām vai vienkāršāk pārvaldīt jau piederošu īpašumu Francijā.

Aptauju dati

Aptaujas liecina, ka aptuveni 80% kanādiešu atbalsta ciešākas stratēģiskās attiecības ar ES, un vairāk nekā puse jūt ciešāku saikni ar Eiropu nekā ar ASV. Pēc 2021. gada tautas skaitīšanas datiem, vairāk nekā puse Kanādas iedzīvotāju norādījuši uz Eiropas izcelsmi.

Šī tendence lielā mērā saistīta ar saspringtajām attiecībām ar ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības kara un retorikas par Kanādas iespējamo pievienošanu ASV fonā. Vienlaikus līdz 72% Kanādas eksporta joprojām nonāk ASV tirgū.

Opozīcijas Konservatīvās partijas deputāti, tostarp Adams Čeimberss, pieprasījuši Kārnijam sīkāk izklāstīt priekšlikuma detaļas, atgādinot, ka arī esošais ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums CETA vēl nav ratificēts vairākās ES valstīs. Daži iedzīvotāji, tostarp Toronto dzīvojošais Ahmeds Halils, uzsvēra, ka, lai gan ciešākas saites ar Eiropu būtu vērtīgas, Kanādai nevajadzētu atteikties no attiecībām ar ASV, uzskatot, ka abas partnerības ir vienlīdz svarīgas.