Kāpēc daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas nebalsot vēlēšanās
Jauns raidījuma «Кейс» izdevums pēta, kāpēc jaunieši, mazturīgie un daļa krievvalodīgo iedzīvotāju retāk piedalās vēlēšanās un kāpēc viņu viedoklis paliek nesadzirdēts. Autori meklē cēloņus šai politiskajai pasivitātei.

Latvijā visiem pilsoņiem ir vienādas balsstiesības, taču vēlēšanu aktivitāte dažādās sabiedrības grupās atšķiras būtiski. Jaunajā raidījuma «Кейс» sērijā tiek analizēts, kāpēc daļa iedzīvotāju regulāri izmanto savas balsstiesības, bet citi vēlēšanas apzināti izlaiž, uzskatot, ka to nozīme ir minimāla.
Kuras grupas balso retāk
Raidījuma veidotāji vērš uzmanību uz vairākām iedzīvotāju grupām, kurās vēlēšanu apmeklētība ir zemāka nekā vidēji. Tie ir jaunieši, cilvēki ar zemiem ienākumiem, kā arī daļa krievvalodīgo vēlētāju. Šo grupu zemā aktivitāte nozīmē, ka to intereses un viedokļi politiskajā procesā tiek pārstāvēti mazāk, salīdzinot ar tām sabiedrības daļām, kas balso aktīvāk.
Sekas politiskajā procesā
Kad noteiktas sabiedrības grupas sistemātiski atturas no balsošanas, to balsis kļūst, kā raidījumā tas raksturots, praktiski "neredzamas" lēmumu pieņemšanas procesā. Tas rada situāciju, kurā ievēlētās varas struktūras var nesamērīgi atspoguļot to iedzīvotāju daļu viedokli, kuri regulāri piedalās vēlēšanās, atstājot novārtā pārējo sabiedrības daļu vajadzības un intereses.
Raidījums mēģina izprast dziļākos iemeslus, kāpēc tieši šīs grupas — jaunieši, mazturīgie un daļa krievvalodīgo iedzīvotāju — retāk dodas uz vēlēšanu iecirkņiem, kā arī analizē, kā šī situācija ietekmē demokrātiskā procesa reprezentativitāti kopumā.

/nginx/o/2026/09/07/17902385t1h733b.jpg)
