Kāpēc MI projekti izgāžas: eksperts skaidro, ka vainīga nevis tehnoloģija, bet pārmaiņu vadība
Nozares eksperts norāda, ka lielākā daļa mākslīgā intelekta ieviešanas projektu neizdodas nevis tehnisku iemeslu, bet uzņēmuma vadības un darbinieku iesaistes trūkuma dēļ. MI ieviešana jāuztver kā visas organizācijas transformācija, nevis IT nodaļas uzdevums.
Uzņēmumu vidū joprojām valda uzskats, ka mākslīgais intelekts (MI) ir universāls risinājums, kas automātiski atrisina problēmas un rada izmaksu ietaupījumu. Pieredze rāda pretējo — MI projekti cieš neveiksmi nevis tehnoloģijas, bet nepietiekamas sagatavošanās un pārmaiņu vadības trūkuma dēļ.
Atbildība nav tikai IT nodaļai
Viena no biežākajām kļūdām ir uzskats, ka MI ieviešana ir tikai IT nodaļas darbs. Lai gan IT var nodrošināt tehnisko risinājumu un tā integrāciju, tikai uzņēmuma vadība un biznesa struktūrvienības zina, kur rodas lielākie zaudējumi un kur MI var radīt vislielāko vērtību. Tāpēc process būtu jāsāk nevis ar jautājumu par MI izmantošanas veidiem, bet ar konkrētas biznesa problēmas definēšanu, un vadībai jāuzņemas atbildība par visu ieviešanas gaitu.
MI atklāj slēptas problēmas
MI ieviešana bieži atklāj problēmas, kas iepriekš palikušas nepamanītas. Piemēram, ražošanā automatizēta kvalitātes kontroles sistēma var atklāt, ka reālais brāķa līmenis ir divkārt lielāks nekā iepriekš pieņemts. Tas neliecina par MI radītām kļūdām, bet par precīzāku realitātes atspoguļojumu — arī datu kvalitātes un procesu trūkumu ziņā.
Izaicinājumi atšķiras pēc uzņēmuma lieluma
Mazie uzņēmumi bieži atliek MI ieviešanu resursu un skaidrības trūkuma dēļ, vidējie mēdz uzsākt pārāk daudz iniciatīvu vienlaikus, bet lielos uzņēmumos galvenā problēma ir sarežģītība un lēna lēmumu pieņemšana. Visos gadījumos ieteicams sākt ar vienu konkrētu biznesa problēmu un ideju ātri pārbaudīt praksē.
Pretestība rodas no neziņas
Darbinieku pretestība visbiežāk saistīta nevis ar pašu tehnoloģiju, bet ar neskaidrību par savu nākotni — vai darbs saglabāsies un vai būs jāapgūst jaunas prasmes. Ja uzņēmums šos jautājumus laikus nerisina, rodas baumas, bet neveiksmīgas komunikācijas gadījumos novēroti pat apzināti kaitējumi tehnikai. Secinājums ir viens — MI ieviešanas veiksme atkarīga nevis no sistēmas uzstādīšanas, bet no tā, vai darbinieki to reāli pieņem un izmanto ikdienā.
