Kāpēc pazūd zivis? Eksperti par klimata pārmaiņu ietekmi uz Baltijas jūru un Latvijas ūdeņiem
Zivju resursu speciālisti raidījumā “Klimata kurss” stāsta, kā siltākas ziemas, ūdens temperatūras kāpums un cilvēka darbība maina zivju sugu sastāvu Baltijas jūrā, upēs un ezeros, piemēru vidū minot mencu krājumu sarukumu un invazīvo jūras grunduļu izplatību.
Raidījumā “Klimata kurss” institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis un žurnāla “Copes Lietas” redaktors Aivars Rudzinskis diskutēja par klimata pārmaiņu ietekmi uz Latvijas ūdeņiem un Baltijas jūru.
Siltākas ziemas maina makšķerēšanas iespējas
Rudzinskis norāda, ka ziemas sezonas kļūst siltākas un ledus periods īsāks, kā rezultātā samazinās laiks, kad iespējama zemledus makšķerēšana. Viņš atmiņā atsaucas, kā bērnībā asarus zem ledus varēja ķert no novembra līdz aprīlim, taču tagad tas vairs nav iespējams. Siltāks ūdens radot labvēlīgākus apstākļus siltumu mīlošām zivīm, kamēr aukstūdens sugas – foreles, laši un taimiņi – ciešot, jo vasarā ūdens temperatūra var sasniegt 25–28 grādus, ko šīs zivis nespēj pārciest. Putnis piebilst, ka zivis kā aukstasiņu dzīvnieki ļoti ātri reaģē uz temperatūras izmaiņām, kas ietekmē arī skābekļa šķīdību un dzīvotņu pieejamību.
Baltijas jūra un mencu krājumu kritums
Putnis raksturo Baltijas jūru kā nepastāvīgu, salīdzinoši slēgtu un seklu sistēmu ar ierobežotu ūdens apmaiņu ar Ziemeļjūru, kas padara to jutīgu pret klimata svārstībām. Viņš min, ka 2006. gadā pētnieciskajā uzskaitē visā jūrā noķerti vairāk nekā 200 mencu virs pieciem kilogramiem, bet pērn – tikai viena. Līdztekus vietējo sugu sarukumam izplatījušies svešzemju organismi – pirmie apaļie jūras grunduļi noķerti 2004. gadā, bet 2018. gadā to komerciālā nozveja pārsniegusi 1000 tonnu.
Cilvēka darbība un aizsprostu problēma
Putnis uzsver, ka klimats pastiprina jau esošas problēmas, kuras rada lauksaimniecība un zemes izmantošana, piemēram, eitrofikāciju un ūdenstilpju aizaugšanu. Abi eksperti norāda, ka mazās hidroelektrostacijas un veci aizsprosti traucē zivju migrāciju un veicina ūdens sasilšanu, jo stāvošs ūdens dīķos uzsilst ātrāk nekā plūstošs. Rudzinskis piebilst, ka Latvijā saglabājušies simtiem nelietderīgu, bieži nereģistrētu dambju, kuru nojaukšanu sarežģī juridiski šķēršļi, lai gan finansējums tam pieejams no Eiropas fondiem.
Iespējamie risinājumi
Rudzinskis aicina vairāk pievērsties saldūdens zivju audzēšanai upēs un ezeros, kur pašvaldības sadarbībā ar fondiem varētu papildināt krājumus. Putnis savukārt aicina skatīt zivju resursus plašāk – kā ekosistēmas pakalpojumu ar potenciālu makšķerēšanas tūrismam, mudinot cilvēkus atbildīgi izmantot resursu, nevis vienmēr izmantot visu likumā atļauto limitu.
