Kāpēc pēc 10 gadiem fizisko profesiju meistari var nopelnīt vairāk nekā programmētāji
Mākslīgā intelekta straujā attīstība maina darba tirgu — pamata līmeņa programmēšanas prasmes vairs negarantē darbu, savukārt pieprasījums pēc fiziska darba meistariem, piemēram, santehniķiem un elektriķiem, strauji pieaug. Analītiķi prognozē, ka pēc desmit gadiem šādas profesijas varētu būt pat izdevīgākas par IT nozari.
Gadiem ilgi jauniešiem, kuri nezināja, ko studēt, tika dots viens un tas pats padoms — mācīties programmēšanu kā garantētu ceļu uz stabilu darbu. Tomēr mākslīgā intelekta attīstība šo pieņēmumu apgāž, jo mūsdienās kodu arvien biežāk un precīzāk spēj uzrakstīt paši algoritmi, padarot pamata līmeņa programmētāju par viegli aizstājamu darbaspēku.
Vienlaikus pasaule saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, kas nav atrisināmi ar datora palīdzību — sabiedrības novecošanos, klimata pārmaiņām un pārkārtošanos enerģētikas nozarē. Tas rada pieaugošu pieprasījumu pēc prasmēm, kuras mašīnas nevar aizstāt.
Fiziskā darba meistari kļūs par retumu
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir santehniķi un elektriķi. Lai cik attīstīts būtu mākslīgais intelekts, neviens algoritms nespēj fiziski ielīst šaurā pagrabā, atrast un novērst caurules plīsumu vai pārvilkt elektroinstalāciju vēsturiskā ēkā — šādi uzdevumi prasa cilvēka klātbūtni un roku darbu.
Problēma ir tā, ka jaunākā paaudze pēdējos gados galvenokārt orientējusies uz darbu ar datoriem, tāpēc fiziskā darba speciālistu vidējais vecums strauji pieaug un jaunu meistaru pietrūkst. Analītiķi prognozē, ka pēc desmit gadiem labs elektriķis vai siltumsūkņu uzstādīšanas speciālists varētu pelnīt vairāk nekā vidējais IT nozares darbinieks, un viņu darba grafiks jau mēnešus uz priekšu būs pilnībā aizņemts.
Secinājums, ko izdara analīze, ir tāds, ka darba tirgus nākotnē atalgos nevis tikai digitālās, bet arī praktiskās, fiziskās prasmes, kuras mākslīgais intelekts nespēj aizstāt.
