Kāpēc upei dažkārt jāiziet no krastiem: plūdu loma dabā
Upes izplūšanu no krastiem parasti uzskata par postu, taču vietās ar neapbūvētu paliemi plūdi ir daļa no upes dabiskā ritma.
Kad upe izplūst no krastiem, to parasti uztver kā nelaimi. Applūst ceļi, mājas un lauki, tiek bojāts īpašums, un cilvēki nonāk apdraudējumā. Tā ir ierastā attieksme pret plūdiem.
Tomēr pati upes iziešana no krastiem nav nedabiska parādība. Vietās, kur blakus upei saglabājusies neapbūvēta paliene, plūdi ir daļa no tās ierastā dzīves ritma.
Šis skaidrojums ir no Latvijas sabiedriskā medija LSM krievu valodas analītiska materiāla, kas pievēršas jautājumam, kāpēc plūdi vispār ir vajadzīgi. Pieejamajā raksta ievadā uzsvērts, ka atšķirība starp postu un dabisku procesu lielā mērā ir atkarīga no tā, vai upes tuvumā ir saglabāta neapbūvēta paliene.
