Kapsētu likuma ieviešanu pašvaldībās bremzē naudas trūkums
Šopavasar spēkā stājies Kapsētu likums pašvaldībām uzliek pienākumu izveidot elektroniskus kapsētu reģistrus, taču daudzviet digitalizācija kavējas finansējuma trūkuma dēļ. Valsts kontrole norāda, ka likums risina lielāko daļu 2018. gada revīzijā konstatēto problēmu, taču maksājumu kārtību joprojām neregulē.
No šā gada 29. aprīļa Latvijā pirmo reizi spēkā ir vienots Kapsētu likums, kas nosaka kārtību kapsētu apsaimniekošanai, kapavietu piešķiršanai un apbedījumu uzskaitei. Līdz šim šie jautājumi bija katras pašvaldības ziņā, tāpēc prakse valstī bija ļoti atšķirīga.
Digitalizācija kavējas naudas trūkuma dēļ
Viens no galvenajiem jaunumiem ir pienākums pašvaldībām izveidot elektronisku kapsētu apbedījumu reģistru ar informāciju par kapavietām, apbedītajiem un to turētājiem. Tam doti četri gadi, vēsturisko datu iekļaušanai – septiņi. Tomēr vairākas pašvaldības atzīst, ka trūkst līdzekļu. Valkas novadā digitalizēta tikai viena kapsēta no piecām, jo pārējo sakārtošanai vajadzētu vismaz 21 tūkstoti eiro plus ikgadēju uzturēšanas maksu. Arī Jaunjelgavas apvienībā šā gada budžetā finansējums digitalizācijai nav paredzēts, lai gan sagatavošanās darbi jau notiek. Bauskas novadā situācija atšķiras pa apvienībām – daļā kapsētas jau digitalizētas, bet Vecumnieku apvienībā vēl gaida kārtu vairāk nekā 20 kapsētu. Grūtības rada arī datu iegūšana no privātajām kapsētām, jo par to nesniegšanu likums neparedz atbildību.
Praktiskas neskaidrības
Nozares speciālisti norāda uz vairākiem diskutējamiem punktiem – piemēram, prasību iesniegt rakstisku iesniegumu apbedījuma veikšanai brīdī, kad tuvinieki jau piedzīvo zaudējumu. Neskaidrības rada arī termins "kapavieta" pretstatā līdzšinējam "kapu laukumam", jo senākos apbedījumos precīzs personu skaits bieži nav zināms.
Ilgi gaidīts regulējums
Valsts kontrole jau 2018. gadā revīzijā secināja, ka nepieciešams vienots valstisks regulējums, jo pašvaldību prakse ievērojami atšķīrās. Kaimiņvalstīs līdzīgs regulējums pieņemts jau sen – Igaunijā kopš 2012., Lietuvā kopš 2008. gada. Valsts kontrole atzīst, ka jaunais likums risina lielāko daļu tolaik konstatēto problēmu, taču neregulē kapsētu pakalpojumu maksājumu apmēru, kas pašvaldībās joprojām atšķiras. Latvijā ir vismaz 1754 zināmas kapsētas, un privātais uzņēmums "Cemety" digitalizācijas pakalpojumus jau sniedz 28 pašvaldībām.
