Kara laikā tiek iznīcinātas kultūras vērtības, bet vainīgie reti sasniedz tiesu

Augustā Krievijas raķešu un dronu triecienos Ukrainā, tostarp Odesā, cieta seši UNESCO aizsargāti objekti, arī 19. gadsimta Aleksandru Sturdzas nams. Ukrainas Kultūras ministrija ziņo, ka mēneša laikā bojāti vai iznīcināti 148 kultūrvēsturiski objekti. Ukrainas aktīvistu grupas vairākkārt vērsušās Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT) pret Krieviju par kultūras mantojuma iznīcināšanu un izlaupīšanu, taču apsūdzības nav izvirzītas.

Speciālists Bijans Rūhani no organizācijas, kas pēta apdraudēto arheoloģiju Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, norāda, ka problēma vairs nav pierādījumu trūkums — pieejami satelītattēli un monitorings —, bet gan jurisdikcija un politiskās gribas trūkums.

Postījumi vairākos reģionos

Līdzīgi zaudējumi vērojami arī citur. 2023. gadā Izraēlas triecienā Gazā tika gandrīz pilnībā iznīcināta Lielā Omari mošeja — vēsturisks piemineklis, kas gadsimtu gaitā mainījis funkciju no pagānu tempļa līdz mošejai. Irānā gaisa kara laikā ar ASV un Izraēlu bojāti vairāk nekā 100 objektu, tostarp UNESCO sarakstā iekļautā Golestānas pils Teherānā. Sudānas pilsoņu karš apdraud senās Meroes piramīdas, jo konflikts apturējis to saglabāšanas darbus.

Vājš tiesiskais mehānisms

Kopš 1954. gada Hāgas konvencijas pieņemta virkne papildu regulējumu kultūras mantojuma aizsardzībai, un SKT kopš 2002. gada šādus uzbrukumus var kvalificēt kā kara noziegumus. Tomēr līdz šim SKT vien vienā lietā panākusi notiesāšanu — 2016. gadā par mauzoleju iznīcināšanu Timbuktu Mali notiesāts džihādists Ahmads al-Faki al-Mahdi.

Organizācijas kā Aliph fonds un Blue Shield International palīdz vietējiem muzejiem glābt vērtības, izmantojot specializētus transportlīdzekļus un dokumentējot bojājumus. Tomēr eksperti brīdina, ka bez lielvalstu politiskās gribas kultūras mantojuma iznīcināšana turpināsies bez atbildības.