Karadarbība starp ASV un Irānu atsākusies bez skaidra beigu skata
ASV un Irānai nespējot vienoties par mieru, karadarbība atsākusies, un vidutāju centieni cietuši neveiksmi. Eksperti prognozē, ka konflikts turpināsies, jo trūkst uzticības un skaidra virziena no abām pusēm.
ASV un Irānas attiecībās nav izdevies panākt mieru, un karadarbība ir atsākusies bez skaidri saskatāma noslēguma. Saskaņā ar mediju ziņām, arābu, pakistāņu un citu valstu mēģinājumi atsākt sarunas vai atjaunot pamieru ir cietuši neveiksmi. Kopējais noskaņojums liecina, ka karošana vismaz pagaidām turpināsies.
Kāda bijusī ASV amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, norādīja, ka Baltajam namam nav skaidra virziena, un notiekošais vēl kādu laiku turpināsies, jo starp abām valstīm nevalda uzticēšanās. Karadarbības atsākšana nozīmē ASV īstenotās jūras blokādes atjaunošanu, savukārt Irāna veikusi vairākus uzbrukumus amerikāņu sabiedrotajiem Persijas līcī. ASV prezidents Donalds Tramps licis skaidri noprast, ka irāņiem jāatsakās no kontroles pār Hormuza šaurumu. Tomēr Irāna joprojām spēj ar lidrobotiem un raķetēm apdraudēt kuģu ceļus.
Bijušais ASV Valsts drošības padomes vadītājs Freds Fleics pauda uzskatu, ka Tramps centīsies panākt, lai Irāna nevarētu apdraudēt satiksmi Hormuza šaurumā. Viņš prognozēja tā dēvētās “zāles pļāvēja” stratēģijas izmantošanu, kad abas puses atbildēs uz militārajām provokācijām, un amerikāņiem būs jāgaida, kad Irānas iedzīvotāji “atgūs savu valsti.”
- jūlijā Tramps piedāvāja piekāpšanos, atsakoties no plāna pieprasīt nodevu visiem kuģiem, kas šķērsos Hormuza šaurumu, un norādīja, ka ASV flotes kuģi pavadīs komerciālos kuģus apmaiņā pret investīciju līgumiem ar ASV. Baltā nama pārstāve Olīvija Velsa sacīja, ka Irāna lauzusi vienošanos, un, lai gan Tramps dod priekšroku diplomātijai, vienošanās balstās uz izpildījumu, un Irānas darbības neliecina par apņemšanos ievērot nosacījumus. Trampa prasība un tās atsaukšana raksturo viņa politikai raksturīgo straujo pieeju maiņu.
Pirms 14. jūlijā no jauna stājās spēkā ASV jūras blokāde, Irāna veica uzbrukumu vilni pret Bahreinu, Jordānu un Kuveitu, kur atrodas ASV militārās bāzes. Dienu iepriekš Vašingtona pret Irānu vērsa pieccas stundas ilgu uzbrukumu. Kuveitas armija ziņoja par 33 notriektiem lidrobotiem, vienu ballistisko raķeti un vienu spārnoto raķeti.
Amerikāņu militārā klātbūtne Tuvajos Austrumos joprojām ir spēcīga: divi lidmašīnu bāzes kuģi, vairāki karakuģi, apmēram 2500 jūras kājinieku, kā arī iznīcinātāji un tālās darbības raķetes sabiedroto bāzēs. Kopš kara sākuma februārī reģionā izvietoti aptuveni 50 000 amerikāņu karavīru.
Privātais uzņēmums “Windward intelligence” 14. jūlijā ziņoja, ka Persijas līcī pamanīti 23 kuģi, kas varētu mēģināt izkļūt cauri blokādei, desmit no tiem vedot kravas ap 432 miljonu dolāru vērtībā. Satiksme Hormuza šaurumā ir traucēta vai apturēta jau vairākus mēnešus, un vienošanās par tās atjaunošanu joprojām nav panākta. Lai gan jūnijā ASV un Irāna parakstīja saprašanās memorandu, abas puses viena otru apsūdzējušas pārkāpumos. Punktu trauslajam mieram pielika Trampa paziņojums NATO samitā Ankarā, ka pamiers ir beidzies.
