Karakasas iedzīvotāji: šis ir grūtākais brīdis Venecuēlas vēsturē
Pēc dubultzemestrīcēm Venecuēlā, Karakasas un piekrastes pilsētu iedzīvotāji cīnās ar postu, bez valdības atbalsta, paļaujoties tikai uz savstarpēju palīdzību.
Katru rītu Venecuēlas iedzīvotāji pamostas ar arvien tumšāku un drūmāku realitāti pēc divām spēcīgām zemestrīcēm. Daudzi joprojām gaida ziņas par pazudušajiem tuviniekiem, bet izdzīvojušie cieš no murgiem un panikas lēkmēm.
Bijusī policists Jans Karloss Roa Garsija kopā ar ģimeni guļ zem klajas debess. Viņu ēka Karakasā nav sabrukusi, bet ir pārāk bīstama, lai tajā atgrieztos. Ar asarām acīs viņš atzīst, ka nezina, kā atjaunot ģimenes dzīvi. „Ja man būtu 30, nevis 50, varbūt. Bet es nezinu, ar ko sākt. Un pagaidām neviens no varas iestādēm ar mums nav sazinājies,” viņš saka.
Mūziķe Zaira Kastro ir atklātāka kritikā: „Mēs visi esam neapmierināti, jo valdība nerāda to, ko vajadzētu – nopietnu palīdzību. Patiesībā mēs, venecuēlieši, palīdzam viens otram. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas ir iemācījusies palīdzēt. Mēs nepaļaujamies uz valdību – tā mums vairs neeksistē.”
Čakao rajonā pagaidu prezidente Delī Rodrigesa kopā ar mēru apmeklēja postījumu vietas, taču iedzīvotāji viņu sagaidīja ar dusmām. „Jūs kampaņojat traģēdijas vidū! Valdība neko nedara cilvēku labā!” kliedza kāds iedzīvotājs.
Visvairāk cietušajās teritorijās, īpaši piekrastes pilsētā Lagvairā, situācija ir vēl sliktāka. Tur sabrukuši vairāk nekā 100 ēku. „Tur joprojām ir cilvēki, mums vajag tehniku,” lūdz Eilēna Lada. Slimnīcas ir pārslogotas, un veselības aprūpes sistēma, kas gadu desmitiem bijusi nepietiekami finansēta, tagad cīnās ar milzīgu pacientu skaitu.
Glābēji norāda, ka pirmās 48 stundas pēc zemestrīcēm ir izšķirošas, taču tās jau sen pagājušas. Šis ir grūtākais brīdis Venecuēlas mūsdienu vēsturē valstī, kas pēdējos gados pieredzējusi daudz ciešanu.
