Kardiologs Andrejs Ērglis: mākslīgais intelekts var padarīt sabiedrību mazāk zinošu

TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” kardiologs, profesors un raidījuma “Laiks zinātnei” vadītājs Andrejs Ērglis pauda skarbu kritiku par mākslīgā intelekta ietekmi uz sabiedrības zināšanām un domāšanu.

Ērglis atzina, ka ir ļoti satraukts par to, kā tiek samazināti dažādu zināšanu un prasmju sliekšņi sabiedrībā. Viņaprāt, tas noved pie sabiedrības intelektuālās pagrimšanas.

Forma pret saturu

Sarunā tika pieminēts gadījums, kad politiķi atklāti atzīst, ka runas tekstus sacerēt lūguši mākslīgajam intelektam. Ērglis uzskata, ka par to ir pamats satraukties — mākslīgais intelekts spēj labi sakārtot dokumenta formu un struktūru, taču tam nedrīkst uzticēt satura un domas veidošanu.

Bažas par izglītības sistēmu

Profesors norādīja, ka satraukumu rada arī izmaiņas izglītībā un zinātnē — proti, mazinās prasības, kas tiek izvirzītas disertāciju un zinātnisko darbu rakstīšanai. Viņš uzsvēra, ka bērni ir jāsargā, taču vienlaikus viņiem jāparāda reāla dzīve un jāsaglabā prasības pret zināšanām. Pēc viņa domām, zemāku standartu pieļaušana veicina sabiedrības intelektuālās kvalitātes kritumu, un ar šo aicinājumu viņš vēršas arī pie saviem kolēģiem akadēmiskajā vidē.

Tehniska palīdzība, nevis domāšana

Ērglis skaidroja, ka mākslīgais intelekts var būt noderīgs tehnisku uzdevumu risināšanā, taču tas nav piemērots lielu, filozofisku jautājumu izvērtēšanai. Viņš pauda šaubas, vai mākslīgajam intelektam vispār var būt savas domas vai cerības. Sarunā Ērglis atsaucās uz raidījuma “Laiks zinātnei” jaunās sezonas epizodi, kurā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga stāstījusi, ka, uzdodot mākslīgajam intelektam noteiktus jautājumus, tas sākot reaģēt tā, kā cilvēks uzkarstot.