Karstuma viļņi Eiropā kļūst par nopietnu ekonomikas risku
Karstuma viļņi vasarā samazina darbaspējas un ekonomisko aktivitāti, īpaši būvniecībā, lauksaimniecībā un pakalpojumos, un to ietekme ir ilgtermiņa, liecina pētījumi.
Pētījumi rāda, ka augstas temperatūras vasaras mēnešos negatīvi ietekmē ekonomiku, ierobežojot darba spējas un samazinot aktivitāti vairākās nozarēs. Visvairāk cieš būvniecība, lauksaimniecība un pakalpojumu sektors.
Reģionālā ekonomiskā aktivitāte karstuma viļņu laikā vidēji samazinās par aptuveni 1%. Ietekme nav īslaicīga – produkcijas apjoms saglabājas zemāks vairākus gadus pēc tam. Pēc sausuma reģionālais izlaides apjoms četrus gadus vēlāk var būt par 3% zemāks, bet pēc plūdiem – par 2,8%.
Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda: "Karstuma viļņi vairs nav tikai sezonāls izaicinājums – tie kļūst par nozīmīgu ekonomikas riska faktoru. Redzam, ka tie vienlaikus ietekmē gan izaugsmi, gan cenas, radot papildu nenoteiktību uzņēmumiem."
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) aplēsēm lauksaimniecības gada izaugsme lielākajā daļā reģionu varētu samazināties par 1,9 līdz 7,6 procentpunktiem. Savukārt rūpniecība, īpaši apstrādes rūpniecība Austrumeiropā un Baltijas valstīs, ir mazāk ietekmēta.
Ekstremālie laikapstākļi tieši atspoguļojas pārtikas cenu pieaugumā. Pēdējos gados cenas kāpušas tādiem produktiem kā olīveļļa, kakao un kafija. Pētījumi liecina, ka arī turpmāk pārtikas inflācija būs jutīga pret klimata svārstībām.
ECB klimata prognozes liecina: ja notiks karstuma vilnis, kas līdzīgs 2022. gada notikumam, līdz 2060. gadam pārtikas cenu inflācija varētu pieaugt pat par 1,8 procentpunktiem. Tas nozīmē, ka nākotnē karstuma viļņu ietekme uz ekonomiku un cenām būs ievērojami lielāka nekā līdz šim.
