Karstums izraisa bīstamu milzu karpu savairošanos Donavā Vīnē

Vīnē Donavas upē novērota strauja Āzijas izcelsmes milzu karpu izplatība, ko izraisījušas klimata pārmaiņas un neparasti augstā gaisa temperatūra. Zivis var sasniegt pusotra metra garumu un 50 kilogramu svaru, vēsta izdevums "Bild".

Šīs karpas Donavā tika ievestas apzināti 20. gadsimta 70. un 80. gados, lai palīdzētu ierobežot upē pārmērīgi izplatījušās ūdenszāles un aļģes. Ilgus gadu desmitus vēsais Centrāleiropas klimats kavēja sugas nārstošanu, taču tagad, kad vasarās ūdens temperatūra Vīnē sasniedz 23–25 grādus, apstākļi zivju vairošanās kļuvuši labvēlīgi.

Draudi ekosistēmai un cilvēkiem

Speciālisti brīdina par gaidāmu populācijas pieaugumu, jo viena mātīte gada laikā var iznērst līdz pieciem miljoniem ikru. Milzu karpas ar plaši atvērtu muti filtrē lielus daudzumus planktona, tādējādi atņemot barību vietējām zivju sugām un to mazuļiem. Zinātnieki norāda uz risku, ka Donavā var atkārtoties situācija, kāda vērojama ASV Misisipi upē, kur invazīvā suga vietām veido līdz 90% no zivju kopmasas.

Karpas rada arī tiešus draudus cilvēkiem – baidoties no laivu vai ūdens motociklu trokšņa, tās var masveidā izlēkt no ūdens līdz pat trīs metru augstumam, radot smagas traumas. Vīnes Jaunajā Donavā, kur bieži atpūšas airētāji un peldētāji, tas rada nopietnas bažas.

Problēmas apmērus apliecina arī gadījums "Untere Lobau" dabas parkā, kur pēc ūdens līmeņa un skābekļa krituma masveidā gāja bojā zivis, un liela daļa no tām bija tieši Āzijas karpas.

Vīnes pašvaldība pagaidām nav atradusi efektīvu risinājumu. Zveja ar tīkliem atzīta par neīstenojamu 21 kilometru garajā un līdz sešiem metriem dziļajā ūdenstilpē, savukārt makšķerēšana nedarbojas, jo zivis pārtiek tikai no planktona un neuzķeras uz ēsmas.